Grūti iedomāties situāciju, kad kāds skolas direktors, slimnīcas vadītājs vai policijas priekšnieks turpmāko darbu plānošanas sapulces vajadzībām par iestādes budžeta naudu varētu atļauties nolīgt viesu namu jūras vai ezera krastā. Ar visu ēdināšanu, atpūtas programmu un dalībnieku izguldināšanu pa nakti. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadība var. Un vairākkārt. Par to vakar plaši ziņoja laikraksts Diena.
Valsts kontroles nesenais aizrādījums acīmredzot bijis par maigu. Pa pirkstiem, kas kāri tērēt valsts naudu, turpmāk būtu jāsit daudz stiprāk. Lai jūt. Lai apvaldās.
Padomē ievēlētie, protams, nav nekādi rūdītie likumpārkāpēji. Lieliski cilvēki, sabiedrībā sen zināmi profesionāļi katrs savā jomā, bet... kas ar viņiem ir noticis, kopš tikuši amatos, kur teikšana par valsts naudas lietojumu?! Pārvērtušies līdz nepazīšanai. Nē, viņi nezog. Tik pa kripatiņai vien notrallina pieejamos resursus par semināriem nosauktajos saviesīgajos pasākumos. Un kas vēl trakākais - uztver to kā pašsaprotamu lietu, kā neatņemamu daļu no sava darba.
Cik stundu gara ir jūsu darbadiena - astoņas, varbūt vairāk? Elektronisko mediju uzraugiem pietiek ar mazliet vairāk par četrām stundām. Jo viņi mums ir darba efektivitātes čempioni. Un par to pienākas atlīdzība (ne jau jums - viņiem) auksti kūpināta laša un šķiņķa kornišonu maizīšu veidā un klāt vēl pašcepta plātsmaize, zaļajie salāti, «kāds biezpieniņš», sāļajie groziņi ar siera krabju masu... Tas nekas, ka ēdienkarte bijusi detalizētāka par apspriežamajām koncepcijām - vēders taču kungs visaugstākais, kā teica klasiķis. Kāds grib, lai starp bagātīgajām kafijošanas un pusdienošanas pauzēm tiktu padarīts darbs ar paliekošu nozīmi? Tā taču var pārpūlēties! Spriežot pēc dienaskārtības, runāšana par esošo situāciju un nākotni starp daudz patīkamākām nodarbēm bijusi vien kā formāls iestarpinājums, lai varētu norakstīt izdevumus. Skaidrs, ka to pašu darba apjomu varēja padarīt parastajā darba laikā savos kabinetos. Netērējoties ne par īrēto pasākuma vietu ar visām ekstrām, ne arī par transportu uz pasākuma vietu pašiem un uz parunāšanos pieaicinātajiem vēl 20 «semināra» dalībniekiem.
Ņemot vērā, ka Valsts kontroles fiksētais pārkāpums noticis atkārtoti, šī amatpersonu dārgā visatļautība būtu stingri jāvērtē Ināras Mūrnieces vadītajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un neatliekami.
Valsts kontroliere intervijā Dienai šonedēļ pauda, ka iestādēm, kas nespēj vai negrib strādāt efektīvi, lietderīgi un ekonomiski, būtu jāatsaka turpmākais finansējuma palielinājums. Šajā gadījumā būtu tikai loģiski, ja Finanšu ministrija aprēķinātu NEPLP izbraucienu pie dabas izmaksas un par attiecīgo summu viņu budžetu samazinātu. Lai kundziņi piezemējas.