«Mēs nevaram šīs normas izpildīt. Ja norma ir divi mikrogrami uz kilogramu, mēs nevaram kūpināt uz malkas. Pat cepot šašlikus, ja ar malku izkurina ogles, tur arī būs benzopirēns. Mājās, kurinot kamīnu, arī tur būs benzopirēns. Tagad tajos piecos mēs varam iekļauties, bet divos - tas ir neiespējami,» teic uzņēmuma pārstāvis Zintis Skrīveris.
Viņš nenoliedz, ka viens no variantiem ir pārtraukt ražošanu, taču tas nozīmētu, ka bez darba paliktu gandrīz 70 cilvēku. Tāpat tiek pieļauta iespēja mainīt ražošanas veidu, pārejot uz elektronisko kūpināšanu. Šādas izmaiņas būtu smagas, jo Rubeņi ir pazīstami īpašās produktu garšas dēļ, ko veido kūpināšana uz malkas. Mēs ceram un gaidām, ka Eiropas Savienības dalībvalstis izrādīs pretestību un izmaiņas nestāsies spēkā,» teic Z. Skrīveris un bilst, ka uzņēmums pagaidām vēl negrasās vērsties pie atbildīgajām iestādēm, nogaidīs.
Pret vēzi
Citādi domā lielie ražotāji. Rīgas miesnieks mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča Dienai atklāj, ka saskaņā ar analīzēm nevienam uzņēmuma kūpinājumam rezultāti nav pārsnieguši vienu mikrogramu uz kilogramu: «Varam droši teikt, ka prasību pastiprināšana neietekmēs mūsu uzņēmumā ražoto produkciju. Mums nevajadzēs mainīt kūpinātās gaļas un kūpināto desu receptūras un ražošanas tehnoloģiju.»
Eiropas Komisija atklāj, ka norma pieprasīs izmaiņas ne tikai benzopirēnam, bet arī pārējām vielām, kas rodas rūpnieciskos procesos un izraisa vēzi. «Šis lēmums nenozīmē tradicionālo kūpināšanas metožu aizliegumu. Lai panāktu pēc iespējas zemu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu līmeni, svarīgi izmantot labu kūpināšanas praksi - jālieto malka ar zemu lignīna un sveķu saturu, piemēram, nevajag lietot skujkoku malku. Tāpat šo vielu saturu var samazināt, palielinot attālumu starp kūpināmo produktu un dūmu avotu, kā arī kūpināšanā novēršot tauku pilēšanu no produkta dūmu avotā,» skaidro EK Latvijā pārstāve Džeina Tamuļeviča. Viņa arī norāda, ka EK ir gatava meklēt risinājumus, lai novērstu iespējamu kaitējumu uzņēmējdarbībai, taču šajā gadījumā esot nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka «ogļūdeņražus to ražotajos produktos nav iespējams samazināt līdz noteiktajai normai».
Par savējiem jācīnās
Zinātniskā institūta Bior pārstāvis Vadims Bartkevičs Dienai uzsver, ka pārkāpt pieļaujamo robežu, ja tiek izmantotas mūsdienīgas metodes, ir grūti: «Ja tiek piemērota nepareiza tehnoloģija vai ja netiek ievēroti kaut kādi optimālie apstākļi, potenciāli varētu būt problēmas. Turklāt kūpinātā produkcija tiek ražota, izmantojot šķidros dūmus, un būtībā šis koncentrāts jau ir attīrīts no kaitīgām kancerogēnām vielām.»
Tajā pašā laikā Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusevičs norāda, ka tas nav bijis pareizs lēmums: «EK nav pierādījumu, ka benzopirēns ir kaitīgs veselībai. Tas ir pārspīlēts pieņēmums.» Viņš pauž pārliecību, ka valdībai vajadzētu meklēt iespējas, kā saglabāt tos oriģinālos Latvijas kūpinājumus, kurus šīs izmaiņas skars.