Tā vietā SM piedāvā starpību starp ostas ienākumiem un izdevumiem jeb peļņu sadalīt divās vienādās daļās, lai tiek gan pašvaldībai, gan valstij. Tiesa, dalīt varēs tikai to naudu, kas būs palikusi pāri pēc ostu ieguldījumiem investīcijās. Pašas ostas ar šādu risinājumu ir apmierinātas, jo tām nebūs jāmeklē papildu līdzekļi, ne kā pildīt pašvaldības, ne valsts budžetu. Aktuāls jautājums ir arī par to, vai ostām vispār paliks pāri nauda pēc tam, kad tās nomaksās kredītus un veiks citas investīcijas. Piemēram, Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis iepriekš Dienai norādīja, ka, atskaitot kārtējos izdevumus, ostai paliek pāri aptuveni seši miljoni latu kredītu nomaksāšanai. «Ar naudas trūkumu cīnīsimies vismaz līdz 2020. gadam,» teic I. Sarmulis.
Nav gatavi atteikties
Pašvaldību vadītāji līdz galam nav pārliecināti, ka SM priekšlikums tādā formā, kāds tas ir patlaban, tiks ieviests. Kaut gan tas tiek minēts kā labākais līdz šim izskanējušais risinājums, lielākās iebildes ir tieši par to, ka pašvaldības vairs nesaņems likumā noteiktos 10%.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) pieļauj, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss līdz galam nav iedziļinājies: «Priekšlikums ir labs, bet šo normu gan nevajadzētu aiztikt. 10% no ostas maksas pašvaldībai ieņēmumos gadā veido apmēram vienu miljonu latu. Tas jau ir iekļauts mūsu bāzes ieņēmumos, un, ja to pēkšņi izņem ārā, tad to jūt pilsētas budžets.»
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (LP) norāda, ka izskanējušie ierosinājumi ir «absolūti nepieņemami». Viņš teic, ka Liepājas osta no kādreiz militāras un slēgtas teritorijas tikai nesen ir izveidota par pilnvērtīgu ostu, un tas ir izdarīts tieši par ostā strādājošo uzņēmumu investīcijām, nevis valsts vai Eiropas Savienības naudu. «Šī iecere ir aplama jau pašos pamatos,» teic U. Sesks.
Skarbs savā vērtējumā ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Viņš to sauc par politisko ambīciju realizāciju, ko īsteno Reformu partija. «Tā ir bērnišķīga spēlēšanās smilšu kastē. Man rodas jautājums, piemēram, konkrēti par Rīgas ostu. Pēc diviem gadiem būs jāremontē Kolkas bāka, kas atrodas Rīgas ostas atbildības zonā, tam būs vajadzīgi vairāki miljoni latu. Reformu partija jau par to nedomā, jo viņi jau pēc gada nebūs Saeimā,» sašutumu pauž A. Ameriks.
SM ierosinājums bija kā atbilde Ekonomikas ministrijas priekšlikumam, kas paredzēja, ka ostām par infrastruktūras izmantošanu jau no nākamā gada arī valsts budžetā būtu jāieskaita tikpat liela summa, cik saņem pašvaldības. Ostu pārstāvji nebija mierā, norādot, ka šim nolūkam nāksies ņemt vēl vienu kredītu, viņi izcēla, ka no tā cietīs konkurētspēja, jo būs jāceļ cenas. Kaut gan priekšlikums tika apstiprināts valdībā, SM to neatbalstīja. Satiksmes ministrs A. Matīss norādīja, ka tas veicinās ostu maksu pieaugumu un līdz ar to sadārdzināsies tranzīta koridors.