Valdības deklarācijā veselības ministre iekļāvusi četrus punktus, kas paredz turpināt iesāktās lietas. Piemēram, veicināt veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, atjaunot veselības mācību skolās, pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, turpināt e-veselības pakalpojumu ieviešanu un citas lietas. Jaunas reformas I. Circene šajos deviņos mēnešos, kamēr būs ministres amatā, neplāno pieteikt. Viņa Dienai paskaidroja, ka ir atsevišķas lietas, kuras gribētu sākt, bet, tā kā viņa apzinās, ka nevienu jaunu likumu nevar ne izstrādāt, ne pieņemt deviņu mēnešu laikā, tās nav pieminētas deklarācijā. «Gan deklarācijai, gan darbībai ir jābūt pragmatiskai, reālai un izpildāmai. Ja darbs netiks pabeigts, nav nozīmes to pieminēt,» sacīja I. Circene. Deklarācijā ietvertie četri punkti ir iesāktie, bet līdz galam neizpildītie uzdevumi no iepriekšējās valdības deklarācijas.
I. Circene gan vispirms sola ķerties pie obligātās veselības apdrošināšanas, jo līdz 31. janvārim norit priekšlikumu iesniegšana Saeimā likumprojekta otrajam lasījumam. Pēc tam ministrija savus resursus izmantos, lai likumprojektu apstiprinātu arī galīgajā lasījumā, vēlāk tiks sagatavoti normatīvie akti. Tieši šis plāns rada vislielāko skepsi nozares pārstāvju vidū. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Dienai sacīja, ka nav optimistisks, jo tam esot pārāk maz laika. Pēc viņa teiktā, darbu vietā notiek «politiska vāvuļošana». Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis cer, ka likumprojektu apturēs. Viņš uz sadarbību ar ministri skatās ar bažām. «Iepriekšējā pieredze ar Circenes kundzi mums ir bijusi diezgan smaga, mēs neesam apmierināti ar viņas idejām. Ideāli, ja taptu izlabotas vecās kļūdas,» Dienai sacīja P. Princis. Kā būtisku problēmu viņš saskata ieceri nemaksāt ģimenes ārstam kapitācijas naudu par tiem pacientiem, kas triju gadu laikā neieradīsies pie sava ārsta. Viņš uzskata, ka tas ir diskriminējoši gan pret ārstiem, gan pacientiem. Tomēr I. Circene no šīs domas neplāno atkāpties. Sadarbības paplašināšana starp ģimenes ārstu un pacientu ir iekļauta arī valdības deklarācijā.
Veselības ministre arī plāno turpināt darbu, lai skolās tiktu ieviesta veselības mācība. Izvirzīts mērķis nodrošināt iespējami veselīgu vidi un veselīgas pārtikas pieejamību izglītības iestādēs. Patlaban panākta vienošanās, ka veselības mācība kā atsevišķs priekšmets būs profesionālajās vidusskolās un arodskolās, tomēr darbs jāturpina pie integrētās veselības mācības vispārējās skolās. Šobrīd izstrādātais modelis I. Circeni neapmierina. Viņa nevēlas atteikties no domas, ka veselības mācība varētu būt atsevišķs mācību priekšmets vispārējās izglītības standartā. P. Princis gan piebilda, ka - lai arī ideja par veselības mācību ir atbalstāma, tomēr nodrošināt tikai veselīgu vidi skolās nav ministres spēkos. Pēc viņa domām, ar likumiem nav iespējams mainīt bērnu ieradumus, kurus mājās veicina vecāki.
Skeptiski uz valdības deklarācijā ierakstītajiem punktiem skatās arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš Dienai sacīja, ka nesaprot, kādā veidā šajos deviņos mēnešos ministre plāno pakāpeniski palielināt veselības aprūpes finansējumu. Viņš uzskata, ka neizdosies paplašināt ambulatoro pakalpojumu pieejamību un dienas stacionāru darbu. Pēc viņa teiktā, jau tagad slimnīcām ir skaidrs, ka naudas atkal nepietiks. I. Circene gan sacīja, ka šogad ir palielināts gan izmeklējumu, gan konsultāciju skaits.