Saruna bija aizsākums plašākai diskusijai par Saeimas vēlēšanu likuma piemērotību mūsdienu situācijai. Taču jaunās idejas neattieksies uz 12. Saeimas vēlēšanām, uzsvēra Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC). Tikšanās laikā deputāti kopā ar ekspertiem izvērtēja vairākas problēmas - arī ierobežotās iespējas balsot Saeimas vēlēšanās, ja nav pases. Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kurās izmanto vēlētāju reģistru, to var izdarīt ar identifikācijas karti.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis apstiprināja, ka tagad ir 24 000 vēlētāju, kuriem ir tikai identifikācijas kartes, bet rudenī šo cilvēku skaits varētu sasniegt 28 000. Daudz šādu personu ir Valmierā, kā arī Saldus, Talsu, Kuldīgas novadā. Cilvēki laukos izvēlas personas apliecību, jo tā ir lētāka. Pase ir dokuments, kas nepieciešams galvenokārt ceļošanai. J. Citskovskis redz divas iespējas, kā novērst šo problēmu, - to varētu izdarīt, arī Saeimas vēlēšanās izmantojot vēlētāju reģistru, - to kā risinājumu minēja arī profesors Aivars Endziņš. Pēc PMLP pārstāvja domām, varētu būt arī jauktā sistēma, kad ir gan reģistrs, gan brīvas izvēles iespējas. Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Ritvars Eglājs sēdē uzsvēra, ka CVK nevar nākt klajā ar kādu savu viedokli, jo tā izpilda likumu. Paužot personīgās domas, viņš gan norādīja, ka ir jānodrošina iespēja visiem piedalīties vēlēšanās. Piemēram, Nīderlandē varot nobalsot ar īpašām vēlētāju kartēm, kas varētu būt vēl viena no iespējām. Daži sēdes dalībnieki gan uzsvēra, ka pilsoņiem ir iespēja līdz vēlēšanām nokārtot pases saņemšanu.
Pieaugot Latvijas pilsoņu skaitam ārvalstīs, aizvien biežāk izskan neapmierinātība, ka viņi Saeimas vēlēšanās var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem. Tātad arī šeit visiem balsstiesīgajiem nav vienādas iespējas. Valdis Liepiņš (RP) norādīja, ka, rēķinot, cik deputātu no katra vēlēšanu apgabala jāievēl Saeimā, pilsoņus ārvalstīs pieskaita Rīgas apgabalam, kurā līdz ar to palielinās ievēlamo deputātu skaits. Taču ārzemēs balsotāju aktivitāte ir samērā zema - iepriekš tā bijusi tikai 27%. Tas nozīmē, ka šī sistēma nepamatoti palielina Rīgas dominējošo lomu. Daļa vēlētāju ārpus Latvijas ir saistīta ar kādu citu vēlēšanu apgabalu, kurā viņiem ir īpašums vai kurā dzīvojuši. CVK pārstāvis R. Eglājs paskaidroja, ka lielā daļa Eiropas valstu izmanto šādu kārtību, ka ārzemju balsis pieskaita vienam vēlēšanu apgabalam. Vēl ir dažas valstis, kur izveido atsevišķu vēlēšanu apgabalu ārpus valsts mītošajiem.
Diskusijai bija pieteikts arī temats par iespējām palielināt vēlēšanu apgabalu skaitu no pieciem, kā ir tagad, līdz 13 apgabaliem, kas varētu tuvināt ievēlēto deputātu viņa vēlētājiem. Tas sarunā tika apšaubīts, tāpat kā iespēja tā vairot uzticību parlamentam. «Šis ir labs ievads tam darbam, kas mums stāv priekšā,» sēdes beigās sacīja S. Dolgopolovs, uzsverot, ka visas idejas tiks nodotas apspriešanai sabiedrībā, jo, ja nebūs tās atbalsta, no likuma grozījumiem nebūs nekāda efekta.