Tiesa, tā kā viens no valsts zemes fonda mērķiem, cik var noprast pēc A. Bērziņa teiktā, varētu būt ierobežot zemes pārdošanu ārzemniekiem, Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns gan norāda - jau tagad spēkā ir vairāki ierobežojumi ārvalstniekiem zemes iegādei Latvijā, maz ticams, ka šāds fonds ieviestu vēl kādus papildu, turklāt tas ir pretrunā ar valsts politiku veicināt investīcijas Latvijā, izsniedzot uzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu iegādi.
«Jau divus gadus diskutējam, beidzot ir pieņemts lēmums,» emocionāli teic Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš. Viņš gan atzīst - fonda idejai apakšā pagaidām gan nekādu mehānismu neesot, taču arī rīkojums par tā izveidi būs solis uz priekšu. J. Lazdiņš uzskata, ka valsts iejaukšanās zemes tirgū notiekošajā ir nepieciešama un ir katra Latvijas pilsoņa interesēs. «Mēs zinām, ka lielas zemes platības ir nopirkuši ārzemju investori. Jau puse no mežiem pieder ārzemniekiem, zemei šis rādītājs vēl nav tik liels, taču jādara viss, kas vajadzīgs, lai saglabātu zemi pašiem,» spriež J. Lazdiņš. Viņš arī tieši pasaka - šāda fonda izveidošanas mērķis ir panākt, lai zeme nokļūst nacionālās rokās. Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka savukārt norāda, ka šāda fonda izveidošana būtu liels palīgs jaunajiem lauksaimniekiem. «Kad jaunais zemnieks grib sākt darboties laukos, viņam nav kur ņemt zemi, un valsts varētu būt tā, kas viņam to izīrē.» Vēl A. Hauka izsaka cerību, ka ar šīs programmas palīdzību varētu par lauksaimniecībā izmantojamām padarīt arī jau aizaugušās platības.
G. Greiškalns gan uzsver, ka pagaidām ir pārāk maz informācijas, lai spriestu par šāda fonda darbību ietekmi un arī mērķiem, tajā pašā laikā arī nerodoties priekšstats, ka tā darbība nozīmētu papildu ierobežojumus zemes iegādei ārvalstniekiem. Ģ. Greiškalns uzskata, ka būtu svarīgi saprast, pēc kādiem kritērijiem tiks izvēlēti īpašumi, kurus valsts iegādātos, un kā tiks mērīta efektīva apsaimniekošana.
Tiesa, skaidrs par to, kā īsti tiks realizēts šis rīkojums par «priekšlikumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai», kas tapis, lai «veicinātu Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tās racionālu izmantošanu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoma saglabāšanu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu», vēl nav faktiski nekas - ne tas, kā notiks zemes iegāde un kas ar to notiks pēc nonākšanas valsts īpašumā, ne valsts gatavība iepirkt arī nolaistas platības. Tāpat nav aprēķini, cik lauksaimniecības zemju īpašnieku būtu gatavai pārdot zemi valstij, jo pagaidām gaidot uzticamu partneri, nevis izdevīgāku zemes cenu, kā intervijā LETA izteicās zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Nav arī apzināts, cik lielas naudas summas būs nepieciešamas un no kurienes tiks ņemts finansējums.
ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš norāda - pagaidām tiek veiktas aplēses, kādus pasākumus nepieciešams veikt, lai lauksaimnieciskajā ražošanā maksimāli tiktu izmantots katrs zemes hektārs. Tāpat nepieciešams valsts zemes fonda ieviešanu izvērtēt no tiesiski ekonomiskā aspekta. Šos un citus jautājumus ZM risinās sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Tieslietu un nepieciešamības gadījumā arī citām ministrijām, priekšlikumi Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 2013. gada 1. jūnijam.