Zooloģiskajā dārzā mūs sagaida roņu puika tieši tādā pašā vārdā - Puika. Ik pa brīdim viņš parāda kādu uzmanības apliecinājumu atnākušajiem zoodārza apmeklētājiem un arī Kristīnei - roņu meitenei, kura laiski atpūšas blakus esošajā norobežojumā. Kristīne vēl ir diezgan jauna, tāpēc abi vēl netiek laisti kopā.
Agrs pavasaris - roņu mazuļu laiks
Katru gadu pavasarī uz dažiem mēnešiem Rīgas zoodārza roņu saime papildinās ar savvaļā dzimušiem ronēniem. Zoodārza pārstāve Laura stāsta, ka - it īpaši siltās ziemās, kāda ir arī šī, un kad pie Igaunijas saliņām neveidojas stabils ledus - roņu mātītes dzemdē uz sauszemes mazo saliņu piekrastē. Esot iespēja, ka roņu mātītes mazuļus dzemdē arī Latvijas piekrastē. Šī versija gan nav ne dabas pētnieku apstiprināta, ne pierādīta. Rezultātā samērā daudzi novārguši roņu mazuļi tiek izskaloti Latvijas piekrastē, kur tos pamana cilvēki, kas vēlas palīdzēt, un daļa no zvērēniem nonāk zoodārzā. Tomēr, ja ronēns ir dūšīgs, izskatās veselīgs, turklāt vēl rūc, tad viņam, visticamāk, nekāda palīdzība nav nepieciešama. Šādos gadījumos vispareizākā rīcība ir netraucēt ronēnus un doties pēc iespējas tālāk. Gadījumos, ja ārēji var redzēt, ka ronēns ir ievainots, sakosts vai acīmredzami novārdzis, ir jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai Rīgas Zooloģisko dārzu. Pašiem celt ronēnu mašīnā un vest uz zoodārzu nebūtu pareizi, jo, pirms ko tādu darīt, būtu nepieciešams speciālista viedoklis. Līdz ar šī gada silto ziemu, kas dzīvniekiem pavasara sākumam raksturīgās darbības likusi veikt nedaudz ātrāk, nekā ierasts, speciālisti aicina rīkoties atbildīgi un saprātīgi un nevest uz zoodārzu veselus un spēcīgus ronēnus. Jāatceras, ka konusveidīgo zobu dēļ arī mazs ronēns var sakost cilvēku, turklāt roņu kodumi mēdz būt diezgan nopietni un lēni dzīstoši.
Inteliģents dzīvnieks
Visbiežāk Baltijas jūrā sastopamā un augumā lielākā - līdz pat 300 kilogramiem smagi - roņu suga ir pelēkais ronis. Suga ir iedalīta trīs atšķirīgās populācijās, kas atbilstoši mīt Rietumatlantijā, Austrumatlantijā un Baltijas jūrā. Pateicoties tam, ka ronis ir aizsargājams dzīvnieks, pēdējos 20 gados pelēko roņu skaits Baltijas jūrā ir pieaudzis un tos aizvien biežāk izdodas sastapt arī Latvijas piekrastē. Ronēni piedzimst labi attīstīti, klāti ar baltu, garu un pūkainu kažoku, kas saglabājas pirmās 2-3 dzīves nedēļas. Kažoks mazuli pasargā gan no aukstuma, gan palīdz saplūst ar balto sniega fonu un paslēpties no plēsējiem. Arī vēlākās dzīves laikā ronim saglabājas ļoti blīvs kažoks, kas neļauj mitrumam piekļūt ādai. Gandrīz mēnesi māte baro mazuli ar pienu, līdz ronēna masa ir pieaugusi līdz 40 kilogramiem un tas ir uzkrājis pietiekami daudz tauku un ir gatavs doties jūrā, lai patstāvīgi apgūtu prasmi medīt zivis. Roņu vidējais dzīves ilgums ir 30-40 gadu.
Roņi pieder pie inteliģentiem dzīvniekiem, kuriem ir nepieciešamas nodarbes, tāpēc zoodārzā roņu dzīvnieka kopēju pienākumos ietilpst ik pa divām stundām ar tiem nodarboties. Arī brīvā dabā esot, roņi spēlējas savā starpā. Cilvēku vadībā roņi mācās ar prieku, bet pilda uzdevumus tikai tad, ja viņiem tie šķiet interesanti.