Tieši tagad, kad Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) Jūrmalā guva nebijušus panākumus un ar septiņiem deputātiem veido koalīcijas kodolu, ir izveidoti amati lēmējvarā gan ZZS, gan citu koalīcijas partneru deputātiem. Dienas rīcībā ir informācija, ka komiteju priekšsēdētāju alga ir Ls 1200 pirms nodokļu nomaksas, tomēr vairāki šajos amatos ievēlētie izteicās, ka nemaz nezinot, cik saņemšot, jo alga par jūniju vēl neesot ieskaitīta. Domes pirmā sēde notika 20. jūnijā, tātad pirmo pilno algu komiteju vadītāji saņems tikai augustā.
Kā jau katrā pašvaldībā, arī Jūrmalā ir Finanšu komiteja, kuru vada domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Ir Attīstības un vides jautājumu komiteja, kas arī nav nekas neparasts. Tomēr vairākas jomas ir saskaldītas tik sīki, kā citās pašvaldībās nedala. Jau pagājušajā sasaukumā Izglītības jautājumu komiteja bija atsevišķi, bet tagad sports nodalīts no kultūras, izveidojot Jaunatnes un sporta jautājumu komiteju, kuru vada Pumpuru vidusskolas direktore Irēna Kausiniece. Kultūras komiteja tagad ir pilnīgi savrupa, bet specifiski Jūrmalai raksturīga ir Kūrorta un tūrisma jautājumu komiteja, kāda gan bija izveidota jau iepriekšējā sasaukumā. No jauna radīta Revīzijas un kontroles jautājumu komiteja. Visu komiteju vadītāji pārstāv tās partijas, kas veido koalīciju - no desmit komitejām sešas vada ZZS pārstāvji, divas - vietējās partijas Tev, Jūrmalai deputāti, pa vienai - Vienotības un VL-TB/LNNK pārstāves. Domes komitejas vada divas bijušās domes nodaļu vadītājas, kuras pēc likuma grozījumiem vairs nevar savienot amatus ar deputāta mandātu. Taču viņu jaunie amatu pienākumi būs visnotaļ līdzīgi iepriekšējiem - bijusī Revīzijas un audita nodaļas vadītāja Anita Adijāne vadīs Revīzijas un kontroles jautājumu komiteju, bet līdzšinējā Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja Ligita Maziņa ievēlēta par Attīstības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētāju. Savukārt Transporta un komunālo lietu komitejas priekšsēdētājs Jānis Lediņš, kurš līdz šim bija arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Jūrmalas ATU direktors, neuzskata, ka atrastos interešu konfliktā, jo atkritumu apsaimniekošana esot Attīstības un vides jautājumu komitejas pārziņā, tomēr viņš esot uzrakstījis atlūgumu un šajā uzņēmumā vairs nestrādāšot. Vaicāts par atalgojumu, J. Lediņš atbild, ka nezina, cik saņemšot, jo alga vēl neesot bijusi. Tieši tāpat atbild arī Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Stulpiņš (Tev, Jūrmalai). Viņš uzskata, ka lielais komiteju skaits ir pamatots un vajadzīgs, lai iedziļinātos izskatāmajos jautājumos. Arī tas, ka kultūra no sporta atdalīta, esot pareizi, un šai komitejai notikušas jau trīs sēdes. «No mūsu puses prasību pēc amatiem nebija, katrs uzņēmās to, ko spēj,» izteicās M. Stulpiņš.
Jūrmalas desmit komitejas izceļas pat uz daudz lielākās Rīgas fona, kurā ir astoņas deputātu komitejas, nerunājot par citām pilsētām. Piemēram, Liepājā un Ventspilī ir četras, bet Rēzeknē - tikai trīs komitejas. Pašvaldībām nav ierobežojumu, cik komiteju tās izveido, jo pašvaldības darbojas autonomi, skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža padomniece Inga Antāne (RP): «Līdz šim ministrija nav apkopojusi pašvaldību praksi, un nav arī saņemtas sūdzības par komiteju skaitu vai deputātu skaitu komitejās. Vienīgais ierobežojums, ko nosaka likums, ir komiteju locekļu skaits, kas nevar pārsniegt pusi no deputātu skaita.» Arī Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis nesaskata neko sliktu lielā komiteju skaitā, jo uzskata, ka naudas patēriņš to uzturēšanai ir samērā niecīgs: «Komitejām galvenais ir kārtīgi izdiskutēt visus jautājumus, lai pēc tam nesalaistu grīstē domes sēdē. Varbūt viņi [Jūrmalas dome] ir drusku pāršāvuši pār strīpu un var jau iztikt arī ar minimālu komiteju skaitu, taču Jūrmala pēc ambīciju un naudas daudzuma, kas jāpārvalda, ir diezgan liela pašvaldība.» Pašvaldību pieredze, kā tiek organizēts darbs komitejās, līdz šim nav apkopota. Tas, vai komiteju vadītāji saņem vai nesaņem atalgojumu, arī ir katras pašvaldības autonoms lēmums.