Tā parasti attīstās pēc 60 gadiem, turklāt, palielinoties vecumam, tā tiek konstatēta arvien biežāk - sasniedzot 80 gadu vecumu, tīklenes deģenerācija tiek diagnosticēta vienam no astoņiem cilvēkiem. Tīklenes deģenerācija parasti sākas vienā acī, bet pēc trim līdz pieciem gadiem process attīstās arī otrā.
Izšķir divas slimības formas - lēni progresējošu, sausu tīklenes deģenerācijas formu un ātri progresējošu, mitru formu. Slimības rezultātā notiek tīklenes šūnu bojājums un atrofija, taču pilnīgu aklumu tā neizraisa. Sausas slimības formas gadījumā tīklenes šūnu atrofija attīstās pakāpeniski - trīs līdz 10 gados, savukārt mitrā forma attīstās strauji un var izraisīt smagu redzes zudumu diezgan īsā laika periodā - reizēm tikai dažos mēnešos.
Līdz pat šodienai nav pilnīgi skaidrs, kāpēc gados vecākiem pacientiem tik bieži attīstās centrālā tīklenes deģenerācija. Pasaulē veikti daudzi pētījumi, ar kuru palīdzību tika noteikti riska faktori. Pie tiem pieder: vecums, ģimenes anamnēze, smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis, D vitamīna deficīts, hipertoniskā slimība u. c. faktori.
Kā saprast, ka radušās problēmas ar tīkleni?
Galvenais simptoms - grūtības lasīšanas laikā. Cilvēkam šķiet, ka pietrūkst gaismas, daļa no burtiem pazūd, līnijas rādās izkropļotas. Taču, ja cilvēks skatās ar abām acīm reizē, viņš slimību var arī nepamanīt, jo nesaprot, ka ar vienu aci neredz. Tāpēc ik pa laikam iesakām palasīt ar katru aci atsevišķi un, ja visas līnijas ir taisnas, nekas nekropļojas un nepazūd, tad viss ir kārtībā. Ja cilvēks pamana līniju kropļošanos vai tumšu plankumu acs priekšā, steidzīgi jāgriežas pie acu ārsta. Mūsdienu aparatūra ļauj savlaicīgi noteikt diagnozi.
Savulaik centrālo tīklenes deģenerāciju ārstēja ar medikamentiem vai ar lāzeru, taču nebija medikamenta, ar kura palīdzību varēja apstādināt nemitīgi progresējošo slimību. Lāzera terapija deva iespēju apstādināt slimības procesu, taču neuzlaboja redzi. Tikai pavisam nesen - 2005. gadā - tika pierādīts, ka medikamentu, kas spēj apturēt slimību un pat uzlabot redzi, nepieciešams ievadīt tieši acī, kas ir tā saucamās intravatreālas injekcijas. Procedūru veic sterilos apstākļos operācijas zālē. Diemžēl preparāts iedarbojas tikai noteiktu laiku un injekcijas nepieciešams atkārtot, taču šodien tas ir vienīgais veids, kā palīdzēt slimniekiem ar vecuma tīklenes deģenerāciju.
Laba redze ir nepieciešama jebkurā vecumā, bet katram vecumam ir raksturīgas savas redzes problēmas.
Cilvēkiem pēc 60 gadiem bieži attīstās tādas slimības kā glaukoma, katarakta, centrālā tīklenes deģenerācija, tāpēc būtiski uzsākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk un apmeklēt acu ārstu vismaz reizi gadā, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.
Vēl jāpiemin, ka nesen Rīgā norisinājās nanotehnoloģiju oftalmoloģijas konference, kurā piedalījās acu veselības speciālisti no visas pasaules. Pasaulē nanotehnoloģiju izmantošana acs saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā sākusi attīstīties nesen. Jaunāko nanotehnoloģiju priekšrocība ir tā, ka materiālu mazo izmēru dēļ nepieciešamos medikamentus iespējams ievadīt tieši tajā vietā, kur tie nepieciešami, maksimāli samazinot audu bojājumu risku un nevēlamus blakusefektus, neietekmējot pārējo organismu. Nanotehnoloģijas ir neaizstājamas arī agrīnā acu slimību diagnosticēšanā, jo ar to palīdzību iespējams veikt daudz precīzākus novērojumus un analīzes.