To atklāj pētījums, kuru veicis RTU Studentu parlaments sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību un Kultūras ministriju un ar Latvijas, Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu. Pētījumā piedalījās 1130 Latvijā studējošo vietējo studentu un 510 Latvijā studējošo ārvalstu studentu, kuri te ieradušies gan studentu mobilitātes programmu ietvaros, gan lai iegūtu konkrētu akadēmisko grādu.
Ar diskriminējošu attieksmi pārsvarā nācies saskarties tiem ārvalstu jauniešiem, kas Latvijā dzīvo ilgstoši. 59% teic, ka diskriminācija notikusi tautības dēļ, 45% - valsts piederības vai valstiskās izcelsmes dēļ, 39% - kultūras atšķirību dēļ, 35% - sociālā stāvokļa, 32% - rases, 31% - dzimuma, 21% - reliģiskās piederības, 16% - vecuma dēļ.
Vietējiem studentiem studijās visbiežāk traucē personiskās motivācijas trūkums, informācijas iegūšanas grūtības un nepietiekamās angļu vai krievu valodas zināšanas. Tomēr kopumā gan vietējie, gan ārvalstu studenti savu apmierinātību ar studijām Latvijā piecu punktu skalā vidēji novērtējuši ar 3,9 punktiem. Tāpat gan 40% vietējo, gan 28% ārzemju studentu uzskata, ka izglītības kvalitāte uzlabotos, ja lekcijas notiktu abām studentu grupām kopā. Lielākā daļa vietējo un ārvalstu studentu norāda, ka viņiem nav problēmu kontaktēties ar otru grupu, tajā pašā laikā daļa abas puses uzskata par konfliktējošām nometnēm, vairās kontaktēties vai nejūtas droši otras puses sabiedrībā.
46% vietējo un 49% ārzemju studentu tomēr būtu gatavi iesaistīties saliedējošās aktivitātēs. 46% ārzemnieku vēlētos, lai blakus ir kāds vietējais students, kas palīdzētu risināt problēmsituācijas, un 33% vietējo studentu labprāt par šādu personu kļūtu. Tāpat visi vēlas saņemt informāciju par aktuāliem jautājumiem sev saprotamā valodā, kā arī piedalīties augstskolas iepazīšanas pasākumos.