Šodienas devīze ir «Newpark goes pink». (Ņūpārka tērpjas rozā.) Proti, centra darbinieki vāc ziedojumus pretvēža kampaņai, tāpēc ievēro tradicionālo rozā ģērbšanās kodu. Tāpēc arī avīzes lasītāja izvēlējusies rozā parūku. Kampaņā gan ziedo tikai centra darbinieki. Iemītnieki savukārt mielojas ar centra šefpavāres latvietes Indras Jākobsones sarūpētajām rozā kūciņām. «Visi te ir mājās,» skan šā pansionāta devīze. Kā Dienai saka Ņūpārkas centra aprūpes daļas direktore Rita Galahere - daudz ko var paveikt arī bez lielas naudas, vajag tikai pareizo attieksmi. Proti, pret iemītniekiem ir jāizturas kā pret saviem vecākiem. Visi klienti pagaidām te ir tikai īri. Nav gan izslēgts, ka pēc gadiem var parādīties arī kāds sirms Īrijā dzīvojošs latvietis.
Patlaban Ņūpārkas centrā uzturas apmēram 70 cilvēku, visi vecāki par 65 gadiem. Vecākajiem pēc dažiem gadiem būs simt gadu jubileja. Centra klientiem ir dažādas pārsvarā ar vecumu saistītas smagas diagnozes, piemēram, demence, arī Alcheimera slimība, Pārkinsona slimība, smagi garīga rakstura traucējumi, tāpēc mājās tuvinieki vairs nespēj viņus aprūpēt. Parastus veco ļaužu pansionātus gan R. Galahere pielīdzina vakardienai - cilvēkam jārada iespēja vecumdienas pavadīt savās mājās, sniedzot visu nepieciešamo atbalstu.
Labs piemērs Ņūpārkas centrā, kas nemaksā tikpat kā neko, ir katra iemītnieka fotogrāfija, uzlīmēta ārpusē uz viņa vienistabas dzīvoklīša durvīm, lai varētu atminēties, kur dzīvo. Istabiņa ir neliela, bet labi pielāgota aktīvai dzīvei ratiņkrēslā. Katram ir sava duša, tualete. Aprūpes personāls savukārt uztur ciešu saikni ar iemītnieku radiniekiem, interesējoties, kādas jaunībā bijušas viņa intereses, kādi bijuši viņa talanti. Jo būs vairāk sarunu tēmu, jo labāk varēs kontaktēties ar iemītniekiem.
«Vienkāršas lietas darbojas vislabāk, tāpēc darbiniekiem jādomā ārpus ierastajiem rāmjiem un jārosina aktivitātes, kas veicina iemītnieku aktīvu līdzdalību,» stāsta R. Galahere. Centrā izveidota deviņu cilvēku radošā komanda, kura izdomā aktivitātes. Tajā ir gan šefpavāre Indra, gan arī trīs māsu palīgi, gan vēl citi darbinieki. Piemēram, nesens jaunums - Ņūpārkas centrā iekšpagalmā notikusī olimpiāde Londonas olimpisko spēļu laikā. Iemītnieku un darbinieku komandas sacentās gan minigolfā, gan skriešanā ar balonu, gan spilvendrānu locīšanā.
Ņūpārkas centrs arī atzīmē īriem ļoti svarīgās lielākās zirgu skriešanās sacensības Galway Races. «Visa Īrija taču tās pa televizoru skatās, un avīzē jau no rīta nodrukāti visi zirgu vārdi. Visi - darbinieki un iemītnieki - sametam pa vienam eiro derībām un vakarā kopā sēžam pie televizora,» stāsta Indra. Kad iemītnieks vinnējis, piemēram, 50 eiro, acīs milzu prieks.
Reizi nedēļā Ņūpārkas centrā atdzīvojas īsts friziersalons, taču reizi gadā izskats kļūst pavisam svarīgs - Ņūpārkā notiek cīņa par titulu Labāk ģērbtais džentlmenis un Labāk ģērbtā lēdija. Tad lēdijām ir īpaši smalks meikaps, greznas cepures, džentlmeņiem pat reizēm mutē pīpes.
R. Galahere atzīst - centra darbinieku atalgojuma apmērs nav mazsvarīgs. Būtiski šim darbam izvēlēties labākos darbiniekus, ne visus pieejamos. Zemākā māsu palīga alga ar mazāko slodzi ir ap 320 eiro nedēļā, lielākā - ar pašu lielāko slodzi un augstāko kvalifikāciju - virs 600 eiro nedēļā. Centri savā starpā konkurē par klientiem. Ik gadu arī Īrijā norisinās konkurss NHI Care Awards par labāko aprūpes centru Īrijā. Ņūpārkas centrs šogad izvirzīts nominācijai Labākais inovācijas projekts.