Einars Repše
Aigars Kalvītis
Tas raidījums sevi ir izsmēlis. Pirmajos gados bija interesanti, visi ar interesi skatījās. Piemēram, es pēdējos gados ļoti reti skatos. Es domāju, ka tas ir izdzīvojis savu laiku. Būtu jāmaina forma un saturs. [Kas nepatīk?] Vienveidība. Tas tāpat, kā gadiem ilgi rādīja Hameleonu rotaļas. Šajā formā reizēm pat saistošas tēmas nav interesanti skatīties.
Andris Bērziņš
Raidījums iegājis zināmā rutīnā. Es domāju, tas ir saistīts ar to, ka pārāk ilgi nav mainīta tā forma. Bet raidījums ir izglītojošs. Protams, sevišķi tad, kad Domburam izdodas salaist ragos kādus dalībniekus... Pats skatos epizodiski. Tas atkarīgs no tēmas, reizēm izslēdzu, ja paliek garlaicīgi. Vaina formātā, kas kļuvis pārāk pierasts. Kādu novitāti tur vajadzētu.
Indulis Emsis
Problēma ir tā, ka Domburs ir viens pats. Ja raidījuma sūtība ir analītiskais žanrs, vajadzīga grupa cilvēku, dažādu specialitāšu pārstāvji, kuri var sagatavot raidījuma mugurkaulu. Lai diskutētu, vajag vairāk zināšanu. Domburs kā žurnālists dara visu, ko viņš var, bet viņš nevar izdarīt to, ko viens cilvēks nevar. Raidījumam vai nu jāspecializējas, vai arī, ja grib darboties plašā spektrā, jādomā, kā gūt atbalstu no profesionālās blices. Citādi tā ir tāda parunāšanās, bet tas nav veids, kā šodien televīzija var darboties. Parunāties var tīmeklī. Jaunu informāciju šis raidījums man nenes, tiek atgremotas vecas lietas.