Dinamiskajam dzīves ritmam piemērots viens no tūrisma industrijas virzieniem - veselības tūrisms-atpūta, kas apvienota ar atveseļošanos un katru gadu kļūst aizvien populārāka.
«Kūrorta rehabilitācijas, kūrortviesnīcas un spa centri piedāvā sulu kūres, speciālas programmas veselības uzlabošanai, imūnsistēmas stiprināšanai un pēcsvētku organisma attīrīšanai, rehabilitācijas programmas cilvēkiem dažādā vecumā,» stāsta Latvijas Veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele un informē, ka šobrīd klasterī ir 55 biedri - komersanti, kas ir reģionālās un pilsētu slimnīcas, privātklīnikas, rehabilitācijas centri, kūrortviesnīcas, olimpiskie sporta centri, spa centri, ekoloģiskās kosmētikas ražotāji. Un tieši maģiskais vārds «spa»- «Sanus per aquam» (veselība caur ūdeni - latīņu val.) ir kā solījums, ka relaksācija garantēta. Ar SPA pakalpojumiem saprotami gan pirts rituāli mazās lauku viesu mājās, kurās tiek sniegtas ķermeni harmonizējošas un atslābinošas procedūras par pieņemamām cenām, gan arī pelde džakūzi pieczvaigžņu ekskluzīvos hoteļos. Atliek tikai izvēlēties un ļauties.
Pie reizes arī ekskursija
Veselības tūrisma attīstībai Latvijā ir visi priekšnoteikumi - dabas daudzveidība, ģeogrāfiskais novietojums pie Baltijas jūras un klimats, dabas resursi - kūdras un sapropeļa dūņas, minerālūdeņi ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu un sālsūdeņi ar paaugstinātu broma koncentrāciju, plašs atpūtas vietu un dažādu atveseļošanās piedāvājumu klāsts, kā arī rosīga kultūras dzīve. Bet vienmēr jau vilina ārzemes, un bieži vien uz pāris dienu atveseļošanās kūrēm Latvijas iedzīvotāji dodas uz kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, cerot, ka tur ir citādi.
«Latvijas piedāvājums nebūt nav sliktāks,» uzskata kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri Fizioterapijas nodaļas vadītāja Zane Liepiņa un izklāsta: «Procedūru klāsts Latvijā ir tieši tāds pats, cenu līmenis līdzīgs, vienīgi ceļā paiet vairāk laika. Bet kaimiņzemēs jārēķinās, ka speciālistu konsultācijas tiks sniegtas angļu vai krievu valodā.»
«Latvijā ārstniecībā tiek pielietoti dabas dziednieciskie resursi, kuri sekmīgi tiek izmantoti slimību ārstniecībā un medicīniskajā rehabilitācijā - dūņu aplikācijas un dūņu vannas, trīs veidu ārstnieciskie minerālūdeņi, kas dažādā koncentrācijā Latvijā tiek pielietoti iekšķīgi, vannās un arī baseinos. Latvijā minerālūdens tiek izmantots baseinos. Tas veselībai ir daudz labāk nekā hlorētie ūdeņi, un efektīvāk notiek arī veselības uzlabošanas pasākumi. Ir baseini, kur tiek izmantots silts jūras ūdens. Minerālūdens baseini parādījušies arī Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā tie ir ilgāku laiku - jau no padomju laikiem. Diezgan populāra tendence ir, ja kādā no Baltijas valstīm parādās kas jauns, tad tas tiek ieviests arī pārējās kaimiņvalstīs,» zina stāstīt G. Ušpele. Ar jūras, kūdras un ezeru dūņām kā ārstniecisko līdzekli lepojas arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā.
Gunta Ušpele informē, ka Latvijas iedzīvotāji veselības tūrismam pievēršas nesezonā, t. i., rudenī un ziemā, kad cenas daudzviet ir zemākas un tiek piedāvātas arī īpašas atlaides. Taču ar savējiem vien ir par maz, tā domā rehabilitācijas centra Līgatne valdes priekšsēdētāja Dace Klāmane: «Centrs aktīvi strādā, piedāvājot gan rehabilitācijas programmas, gan arī veselības uzlabošanas, skaistumkopšanas un atpūtas programmas, gan pilnveidojot un paplašinot savu pakalpojumu klāstu, cerot palielināt eksporta pakalpojuma apjomu.»
Bet izskatās, ka igauņi atkal ir priekšā, jo, pēc Igaunijas veselības tūrisma klastera izpilddirektores Irenas Vali teiktā, no apmēram no 400 tūkstošiem viesu un klientu, kuri apmeklējuši spa centrus, 42% klientu nāk no Somijas, 35% - paši Igaunijas iedzīvotāji, 12% atpūtnieku ir no Krievijas.
Veselīgam dzīvesveidam
Rehabilitācijas centros sistēma ir līdzīga - atveseļošanās programmas sastāda mediķu un terapeitu komanda, veidojot uztura, fizisko nodarbību un ārstniecisko procedūru plānu. Katrs var izvēlēties piemērotāko piedāvājumu - vai tas akcentēts muguras veselībai, sirds uzmundrināšanai vai svara korekcijai. «Ārsta norīkojums nav nepieciešams,» saka Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari Klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Ulrika Eistreiķe un skaidro: «Ierodoties rehabilitācijas centrā, notiek pārrunas ar ārstu, vai nav kādu saslimšanu, akūtu problēmu, kuru dēļ dažas fizioterapijas procedūras nebūtu ieteicamas.» Mediķi ir sastopami jebkurā brīdī.
Ja «spa» skan moderni, tad vārds «sanatorija» daudziem neraisa pozitīvas asociācijas. Tāpēc, piemēram, SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne savu trīs jauno programmu Jauka izvēle gadumijā: no sirds uzlādēties, Atpūties un uzlādējies, Īsts spēka avots, kas pievienotas daudzu klientu iecienītajām programmām Skaistuma dienas un Palutini sevi, nosaukumos neuzsver slimību/ problēmu, bet gan dod pozitīvu impulsu. Tāpat Jaunķemeru sulu kūrēs Sulu maģija nav ne vārda par svara samazināšanu. Lielu popularitāti ieguvusi tagad tik modernā ajūrvēdas izmantošana procedūrās, svara samazināšanā, organisma ģenerāltīrīšanā, masāžās.
Par visoptimālāko tiek ieteikta piecu dienu programma. Trīs dienas - tas ir par maz, tomēr labāk nekā nekas, saka Zane Liepiņa no Jaunķemeriem.
«Ja iztēlojamies tradicionālas nedēļas nogales brīvdienas, tad pārsvarā tās tiek pavadītas mājās, koncentrējoties sadzīves darbiem. Bez šaubām, kāds aizies uz sporta zāli, dosies ekskursijā, bet tas tomēr tiek apvienots ar mājas soļa veikšanu, iepirkšanos, ciemošanos. Un tādas rūpju un atbildības pilnas brīvdienas par ļoti veselīgu nedēļas nogali nevarētu nosaukt. Trīs dienas prom no ierastās vides var būt kā impulss, lai pārkārtotu domāšanu, lai motivētu atrast ikdienā laiku sev, savai veselībai. Tā pati popularitāti iekarojošā nūjošana! Galvenais jau ir iemācīties, kā to darīt, jo pēc tam jau varēs doties uz tuvējo parciņu un to darīt kaut vai vakaros. Un mūsu sabiedrotais ir jūra, lieliskais gaiss, ko dod jūras gaisa un priežu mežu kokteilis,» saka Zane Liepiņa.
Nogurums, muguras sāpes pie datora strādājošajiem, daži liekie svara kilogrami - tās ir problēmas, ar kurām cilvēki darba spējīgā vecumā varētu iemācīties cīnīties atveseļošanās programmās. Pēdējo gadu tendence liecina, ka uz atveseļošanās programmām piesakās gados jaunāki cilvēki, kas sevi ir pārslogojuši darbos. Īstermiņa atveseļošanās programmas galvenokārt tiek izmantotas ne jau tāpēc, lai zaudētu svaru, bet - lai atpūstos. Garākās programmās - septiņās dienās - tiek salikti akcenti pēc katra nepieciešamības.
«Galvenais ir ierosme, lai zināšanas tiktu paņemtas uz mājām un tālāk ieviestas dzīvē -gan darbā, gan mājas solī. Procedūras - pats par sevi saprotams - vingrošana fizioterapeita vadībā, vingrošana ūdenī, nūjošana, dūņu aplikācijas,» stāsta Z. Liepiņa un uzsver: «Mūsu uzdevums - iedot arī zināšanas un prasmes, ko pēc tam katrs var izmantot pēc saviem ieskatiem - vai nu mainot, piemēram, ēdienkarti, vai pievēršot vērību aktīva dzīvesveida pozitīvajai ietekmei.»