Savukārt diskusijas par to, kas notiks Lietuvas elektroenerģijas tirgū pēc tā pilnīgas atvēršanas, kaimiņvalstī vēl ir tikai sākumposmā.
Gaida vēlēšanas
Patlaban no atbildīgajām Lietuvas institūcijām nav saņemta nekāda informācija, kāda varētu būt situācija un iespējamais regulējums Lietuvas elektroenerģijas tirgū pēc pilnīgas tā atvēršanas, šādu lakonisku atbildi par notiekošo kaimiņvalsts tirgū sniedz gan Latvijas energokompānija Latvenergo, gan Igaunijas uzņēmums Enefit. Elektrības tirgus liberalizācija nav arī Lietuvas politiķu un mediju aktualitāte, pārliecinājās Diena, iepazīstoties ar vadošo Lietuvas mediju pēdējo nedēļu publikācijām.
«Kopumā elektroenerģijas tirgus atvēršanas temats Lietuvā nav populārs. Plānotā eiro ieviešana, ekonomiskās krīzes laikā samazināto pensiju kompensēšana, kā arī iespējamā jaunu nodokļu ieviešana pašlaik ir ievērojami aktīvāk apspriesti jautājumi,» norāda SEB bankas Lietuvā galvenais ekonomists Gitans Nauseda. Turklāt Lietuvas politiķi ir ieinteresēti pirms gaidāmās eiro ieviešanas izvairīties no cenu satricinājumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt valsts makroekonomiskos rādītājus.
Papildu iemesls, kāpēc Lietuvas politiķi nesteidz risināt ar tirgus atvēršanu saistītos jautājumus, varētu būt arī šī gada maijā gaidāmās Lietuvas prezidenta vēlēšanas, kurās cīņa par Valsts prezidenta amatu, pēc Lietuvas mediju domām, šogad būs asa. Lai gan pašreizējai Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei tiek prognozēta uzvara, visticamāk, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām to viņai nāksies izcīnīt ļoti sīvā konkurencē.
Cer uz Zviedrijas elektrību
Patlaban Lietuvā reģistrēti 65 elektrības piegādātāji, no kuriem janvāra beigās aktīvi darbojušies vien divdesmit septiņi, liecina Lietuvas Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisijas dati.
Lietuvas enerģētikas ministra padomniece Daiva Rimašauskaite norāda, ka Lietuva savu elektroenerģijas tirgu uzskata par lielākoties liberalizētu, jo jau no 2013. gada juridiskajiem klientiem elektrība jāpērk brīvajā tirgū un arī mājsaimniecībām ir tiesības izvēlēties jebkuru piegādātāju. Tomēr būtisku attīstību elektroenerģijas tirgū Lietuva sagaida tikai pēc tam, kad darbu sāks Lietuvas-Zviedrijas elektropārvades kabelis NordBalt. To ir plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada nogalē.
Taču tirgus Lietuvai jāatver jau 2015. gada sākumā - to tāpat kā Latvijas gadījumā paredz valsts saistības pret Eiropas Komisiju (EK) tā sauktā BEMIP plāna ietvaros. Skaidru atbildi, kādu regulējumu izvēlēsies laikā no 2015. gada līdz NordBalt kabeļa darbības sākumam, ministra pārstāve nesniedz, tikai norāda, ka Enerģētikas ministrija «meklēs veidus, kā veicināt konkurenci tirgū un mājsaimniecību interesi par elektroenerģijas tirgu».
Baltijas valstu un EK vienošanās BEMIP plāna ietvaros gan neparedz konkrētas soda sankcijas pret valsti, kura pārkāptu nosacījumu par tirgus atvēršanu, liecina publiski pieejamie dokumenti. Tomēr, ņemot vērā, ka Lietuva saņem apjomīgus atbalsta līdzekļus jau minētā NordBalt kabeļa būvniecībai un cer saņemt arī atbalstu vairākiem citiem infrastruktūras projektiem, piemēram, Lietuvas-Polijas elektropārvades savienojumam un Lietuvas-Polijas gāzes cauruļvadam, iespēja, ka valsts varētu atteikties no savu saistību pildīšanas un atlikt elektrības tirgus atvēršanu uz vēlāku laiku, ir maz ticama.
Cenas negrib prognozēt
Ne Lietuvas Enerģētikas ministrijas pārstāve, ne arī SEB bankas pārstāvis neuzņēmās prognozēt, kādas elektroenerģijas cenas būs jāmaksā Lietuvas iedzīvotājiem pēc tirgus atvēršanas. Tomēr, kā norāda G. Nauseda, kļūstot par daļu no lielākā Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, ir skaidrs, ka vietējo elektrostaciju izstrāde būs jāsamazina, savukārt izmaksas par šo elektrostaciju uzturēšanu joprojām būs jāsedz patērētājiem.
Nepatīkamu pārsteigumu Lietuvai var radīt arī pērn politiķu pieņemtie lēmumi elektroenerģijas cenas samazināšanai - Lietuva būtiski ierobežoja subsīdijas atbalstāmajiem elektroenerģijas ražotājiem, no kuriem lielākā ir Elektrēnu termoelektrostacija, kā arī administratīvi samazināja valstī noteikto sadales tarifu. Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs norādījis, ka jau šī gada laikā vien uz subsīdiju rēķina elektroenerģijas lietotājiem esot ietaupīti aptuveni 7,2 miljoni eiro.
Tomēr vienlaikus enerģētiķi gan atzīst, ka Lietuvai ir objektīvs pamats lētākam sadales un pārvades tarifam, gan apšauba patlaban noteiktā sadales tarifa ekonomisko pamatojumu un norāda - agrāk vai vēlāk Lietuvai tarifi būs jāatjauno ekonomiski pamatotā līmenī. Turklāt, kā portālam delfi.lt norādījis Lietuvas Enerģētikas institūta pētnieks Vaclovs Miškinis, kopumā nav apstiprinājušās Lietuvas cerības, ka Baltijas elektroenerģijas tirgū kopējā situācija kļūs labvēlīgāka, tāpēc elektrības piegādes izmaksu radītais spiediens uz elektrības gala cenām var pieaugt.