Ledlauži esot PKL flotei
Uz LJA aicinājumu kaimiņvalstīm apsvērt iespēju palīdzēt ar ledlauzi Polija atbildējusi, ka tās rīcībā nav tādas klases ledlauža, kāds vajadzīgs Latvijai. No citām valstīm atbildes vēl nav pienākušas, bet nav arī zināms, kas maksātu par ledlauža pakalpojumiem - Rīgas brīvosta vai valsts, pastāstīja LJA preses sekretāre Sarma Kočāne. Patlaban ilgstoši iesaluši ir deviņi kuģi, galvenokārt pie Kolkas, Rojas - Mērsraga un Rīgas ostas tuvumā, Rīgas līcī atrodas pavisam 32 kuģi. A/s PKL flote paziņojusi, ka tās rīcībā ir vairāki A ledus klases velkoņi ledlauži, kuri ir gatavi nekavējoties sniegt palīdzību, lai efektīvi atjaunotu normālu Rīgas ostas darbību. PKL flote sniedza velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā no 2003. gada līdz pērnā gada beigām, kad brīvostas pārvalde nepagarināja līgumu ar šo uzņēmumu. «Ja es būtu PKL flote, es runātu tieši tāpat,» skepsi neslēpj Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs un turpina: «Problēma nav ar velkoņiem, bet ar nopietnu, platu ledlauzi. Velkonim ir 11 metru platums, kuģi ir līdz 36 metriem plati. Kad mēs pirkām Varmu, Rīgas ostā tādi neienāca. Nelaime tā, ka nav vēja un izlauztais ceļš ātri aizsalst.» Varma no Somijas Nacionālās jūrniecības pārvaldes tika nopirkta 1994. gadā. Lai tagad nopirktu atbilstošu ledlauzi, vajadzētu ap 100 miljoniem latu, kādu ne Rīgas brīvostai, ne valstij nav.
Unikāls ledus pārklājums
Somu meteorologi norādījuši, ka ledus sega Baltijas jūrā ir lielākā kopš 1987. gada, turklāt lielā sala dēļ tā katru dienu palielinās, ziņo LETA. «Tā kā meteorologi bija laikus brīdinājuši par ilgstošu salu un nelabvēlīgiem laikapstākļiem, jāsecina, ka Rīgas brīvostas pārvalde to nebija ņēmusi vērā un nebija pienācīgi izvērtējusi riskus. Neizpratni rada fakts, ka šajās dienās no Rīgas ostas ir izlaisti septiņi kuģi, kas neatbilst Rīgas brīvostas kapteiņa decembrī izdotajiem ziemas kuģošanas ierobežojumiem un, visticamāk, iesals,» norādīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa. Lai iestrēgušo kuģu skaits nepalielinātos, SM uzdevusi Latvijas Jūras administrācijai un krasta apsardzes dienestam papildus brīdināt kuģu kapteiņus par apgrūtinātām kuģošanas iespējām Rīgas līcī. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informējis, ka aukstums un bezvējš, kas izraisījis kritisko situāciju, varētu pieturēties vēl divas līdz trīs nedēļas. Kuģus aicinās, ja iespējams, neplānot ienākšanu Rīgas līcī un Rīgas ostā. Jāievēro Rīgas brīvostas noteiktie ierobežojumi - ledus navigācijas laikā Rīgas līcī nedrīkst kuģot kuģi, kuru jauda ir mazāka par 1600 kW un neatbilst ledus klasei 1C. Valsts robežsardzes un Rīgas brīvostas rīcībā esošie velkoņi varēs nogādāt kuģiem dzeramo ūdeni, pārtiku vai dīzeļdegvielu palīgdzinēju darbībai. Nepieciešamības gadījumā Nacionālo bruņoto spēku helikopters ir gatavs no kuģiem evakuēt cilvēkus.