Šodien demonstrētie Eiropas Savienībā labākie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma procenti ir apmāns. Pieaugums neveidojas, palielinoties reālās ekonomikas sektoram, bet palielinot tarifus, pieaugot mazumtirdzniecības apgrozījumam, kas nevis rāda iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, bet liecina par cenu celšanos. Tātad - pa tukšo. Neliels budžeta pieaugums ir uz tarifu paaugstināšanas un jaunu nodokļu ieviešanas rēķina. Ar tādu pieeju valsts nākotne pasliktināsies ar visām izrietošajām negatīvajām sekām. Valdības solījumi, ka tautsaimniecības attīstības plāns dos principiālus uzlabojumus, ir bez reāla seguma. Tās ir deklarētas fantāzijas. Mūsu IKP dažos gados nepalielināsies 2,5 reizes. Šīs valdības traģēdija ir kardinālu reformu neveikšana. Valdības bezdarbība ik dienas velk valsti dziļāk purvā.
Neko nevar izdarīt, jo Ministru kabineta (MK) ministri nav profesionāļi, bet sīki ļautiņi, kas nejauši nokļuvuši ministru krēslos. Viņus vada personīgās ambīcijas, partijas, nav mērķa kaut ko paveikt valsts labā, nevienai partijai nekad nav bijusi konkrēta programma, pamatā tikai neizpildāmu solījumu tukša retorika vai zemisku jūtu uzkurināšana ar nacionālu ievirzi. Par kādām zināšanām ekonomikā var būt runa?
200 cilvēku nav partija, bet maza kopīgu interešu sekta. Nekavējoties jāmaina politiskā sistēma. Jāpāriet uz prezidentālu republiku ar pienākumu prezidentam izveidot Ministru kabinetu, nozīmējot ministrus no bezpartijisku profesionāļu vidus. Tad MK nebūs atkarīgs no koalīcijām, partijām un varēs nodarboties ar ekonomiku. Strikti jānodala izpildvara no likumdevējvaras. Jāparedz prezidenta atsaukšanas iespēja, precīzi noformulējot, kad un par ko tas darāms. Partijas biedru skaitam jābūt atbilstībā ar deputātu vietu skaitu, t. i., 10 tūkstošiem cilvēku.
Jāveic plaša šo jautājumu apspriešana un jārīko referendums. Prezidentam jāizlemj par šīs pilnīgi nerīcībspējīgās Saeimas atlaišanu, jānozīmē pagaidu Ministru kabinets no profesionāļu vidus. Pagaidu MK varēs izstrādāt reālu programmu valsts izvešanai no strupceļa. Mums visiem skaidri jāsaprot, ka turpinām krist bezdibenī. Nonācis līdz tam, ka šo mazītiņo budžetu apcirpa rezerves izveidošanai izdalīšanas partijām darbības demonstrēšanai reģionos.
Reālā ekonomika šodien nav spējīga attīstīties. Biznesa galvenā problēma ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, nevar kreditēties, nav iespēju palielināt apgrozāmos līdzekļus, tātad arī attīstīties. Nauda vairāk kā 1,5 miljardu eiro apmērā rezervēta it kā banku sistēmas stabilizācijai. Kādu banku! Drīzāk parādu dzēšanai.
Valsts bankas faktiski ir likvidētas. Komercbankās iedzīvotāju norēķinu kontos un kredītkartēs bez maksas atrodas divi miljardi eiro, bankas par to neko nemaksā. Drošības dēļ daudzi glabātu naudu valsts bankā bez procentiem. Tajā pašā laikā valsts aizņemas pret augstiem procentiem. Kas lobē komercbanku intereses pretēji valsts interesēm? Tā nevar turpināties. Es runāju nopietni un pārdomāti, nevis populisma dēļ.
*Ekonomikas doktors, profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs