Ārlietu ministrijā pirmie signāli, ka Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (_Vienotīb_a) varētu būt to personu sarakstā, kam liegta iebraukšana Krievijā, ir saņemti tikai tad, kad politiķe pirmdien jau bija izlidojusi uz Maskavu. Ministrija izteikusi sašutumu par notikušo.
E. Rinkēvičs otrdien piedalījās augsta līmeņa sanāksmē Briselē un bija lūdzis pagājušajā piektdienā nošautā Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova bērēs Latviju pārstāvēt Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu (Vienotība) un Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, bijušo ārlietu ministri S. Kalnieti. E. Rinkēvičs to uzskata par cienīgu pārstāvniecības līmeni pretēji tiem minējumiem, kas pirmdien bija izskanējuši sociālajos tīklos. Ministrs atgādināja, ka Latvijai ES prezidentūrā nav Eiropas lietu ministra, tāpēc daļēji amata pienākumi ir jādala ar Z. Kalniņu-Lukaševicu. Ministrs uzsvēra, ka S. Kalniete uz Maskavu devās arī kā EP Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupas pārstāve.
Eiropas Savienība otrdien ir nosodījusi Krieviju par EP deputātes S. Kalnietes neielaišanu valstī uz Krievijas opozicionāra B. Ņemcova bērēm, ziņo LETA - DPA. «Krievijas lēmums ir acīmredzams pamata principu pārkāpums un pretrunā ar vīzu līgumiem, kas noslēgti starp Krieviju un ES,» paziņojusi ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni preses sekretāre Maja Kocijančiča. Viņa par neticamu uzskata Krievijas sniegto pamatojumu, ka S. Kalniete valstī netiek ielaista, jo «ir drauds Krievijas drošībai vai sabiedriskajai kārtībai». EP prezidenta Martina Šulca skatījumā Maskavas lēmums esot liels apvainojums ES un Krievijas attiecībām, tāpēc tiks pieprasīts oficiāls paskaidrojums.
Pēc ierašanās Briselē otrdien S. Kalniete Dienai atzina, ka tā ir neaprakstāma brīvības sajūta, ka var atgriezties Eiropā pēc neziņā pavadītas nakts. Viņa varot apbrīnot cilvēktiesību aizstāvjus Krievijā, kuriem jāiztur tāds psiholoģiskais spiediens. Uz Maskavu S. Kalniete lidoja vienā lidmašīnā ar Rīgas mēru, Saskaņas līderi Nilu Ušakovu, kurš piedalījās B. Ņemcova bērēs. Pēc ielidošanas Šeremetjevas lidostā S. Kalnietei ir atņemta diplomātiskā pase (tā dod tiesības ieceļot valstī bez vīzas). Politiķe drīz pēc ielidošanas saņēmusi pavēsti, ka viņai ir liegts ieceļot šajā valstī līdz 2019. gadam ar norādi, ka jebkurš mēģinājums šķērsot Krievijas robežu var tikt krimināli sodīts. Pēc piedzīvotā S. Kalnietei, kura ir dzimusi Sibīrijā, Tomskas apgabalā, arī neesot vēlēšanās to darīt.
S. Kalniete bijusi gatava brīvprātīgi atgriezties Latvijā, taču turēta neziņā līdz brīdim, kad visi lidmašīnu reisi uz Rīgu bija nokavēti un nācās uzturēties tranzīta zonā bez pases. Līdzīgā situācijā bijis arī kāds ar politiku nesaistīts Vācijas pilsonis, bet viņam pase neesot atņemta. Savu personu apliecinošo dokumentu un biļeti politiķe saņēmusi tikai pēdējā brīdī, kad otrdien no rīta jau bija izziņota iekāpšana reisā uz Briseli. «Es sapratu, ka šajā valstī pret mani var izturēties, kā grib, un mūsu konsuls neko nevar palīdzēt,» atzina S. Kalniete. Viņa liegumu iebraukt Krievijā saista ar savu darbību EP Ārlietu komitejā, paužot pozīciju par notikumiem Ukrainā.
Ziņu aģentūra BNS vēsta, ka Krievijas vēstniecība Latvijā S. Kalnietes mēģinājumu iebraukt Krievijā nodēvējusi par provokatīvu sabiedrisko attiecību akciju. Sociālās saziņas vietnē Facebook vēstniecība apgalvo, ka Latvijas vēstniecībai Maskavā Krievijas Ārlietu ministrija laikus sniegusi skaidrojumu par Z. Kalniņas-Lukaševicas un S. Kalnietes iespējām iebraukt Krievijā. «Latvijas puse bija informēta, ka eirodeputāte ir iekļauta to personu sarakstā, kurām liegta iebraukšana Krievijas Federācijas teritorijā saistībā ar atbildes reakciju uz ES melno sarakstu paplašināšanu pret Krievijas parlamentāriešiem,» teikts paziņojumā.
Ārlietu ministrijā Dienai vairākkārt uzsvēra, ka tai nebija zināms, ka S. Kalnieti varētu neielaist Krievijā. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis arī teica, ka ministrijas rīcībā nav to Latvijas personu saraksta, kuriem būtu ierobežojumi šķērsot Krievijas robežu. Medijos ir minēts, ka šīs valsts melnajā sarakstā ir Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis, Saeimas deputāts Andrejs Judins un režisors Alvis Hermanis.