Kur atgriežas dzīvība
Ekonomiskā situācija mainās pārāk strauji, tāpēc līdzšinējās metodes darba tirgus prognozēšanā vairs īsti nedarbojas, atzīst Labklājības ministrija (LM) informatīvajā ziņojumā Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010. gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem. Šī ziņojuma autori tomēr paredz, ka tuvākajā laikā pieprasījums varētu palielināties pēc dažādiem augstākā līmeņa speciālistiem, piemēram, biznesa un finanšu konsultantiem, brokeriem, finanšu analītiķiem un parādu piedziņas speciālistiem, tirdzniecībā - pēc darbiniekiem ar labām pārdošanas prasmēm, vairāk pieprasīti varētu kļūt arī transporta un loģistikas speciālisti, augsta līmeņa un kvalificēti ražošanas strādnieki apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu speciālisti, arī mediķi.
Tās gan ir īstermiņa prognozes. Tālākā nākotnē mēģina ieskatīties Latvijas Banka, minot, ka ātrāko atveseļošanos pēc krīzes un līdz ar to arī vajadzību pēc jauniem speciālistiem var gaidīt kokrūpniecībā, ķīmisko un farmaceitisko vielu un produktu ražošanā un, ja pietiekami veiksmīgi tiks apgūti jauni ārējie tirgi, arī pārtikas produktu ražošanā un vieglajā rūpniecībā.
Arī Ekonomikas ministrija (EM) centusies paredzēt, kāds būs darba tirgus pēc ilgāka laika, un secina - galvenās nozares, kurās vidējā termiņā būs pieprasītas darbarokas, ir apstrādes rūpniecība, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana. EM arī paredz, ka speciālistu par daudz būs humanitāro un sociālo zinātņu profesijās, bet par maz - vidējās kvalifikācijas profesijās. Tiesa, EM prognozi valdība vēl nav akceptējusi, jo citām ministrijām ir iebildumi pret tajā minēto sarūkošo vajadzību pēc mediķiem un pedagogiem. Šajās jomās notiek reformas un ārstniecības iestāžu un skolu skaits tiek samazināts, bet tas nenozīmē, ka nebūs vajadzīgi labi un talantīgi ārsti un skolotāji, uzsver arī Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore. «Apzinoties darbaroku trūkumu, kas Latvijā nākotnē būs mūsu demogrāfijas un emigrācijas dēļ, te nevienu brīdi nevar atstāt tukšu kādu nozari. Mēs nevaram atļauties tā izniekot cilvēkresursus,» viņa saka, tomēr piekrīt, ka perspektīvākās nozares Latvijā ir apstrādes rūpniecība - pārtikas ražošana, kokrūpniecība, farmācija, metālapstrāde u. tml. -, transports un loģistika, arī finanšu joma, tūrisms. E. Egle gan uzsver, ka arī citu jomu atkopšanās atkarīga no tā, kā darba devēji iemācīsies izmantot Latvijas potenciālu - no lētiem nišas produktiem pāriet uz dārgākiem, attīstīt bio un eko virzienu, eksportēt, savstarpēji kooperēties.
Arī prasmes no svara
Darba tirgū arvien vairāk noder kompetences, ar kurām var «ceļot» pa dažādām profesijām un nozarēm; viena šaura specialitāte visam mūžam - tā vairs nebūs. LM ziņojumā norādīts, ka lielāku elastību un iespējas darba tirgū dos ne tikai viena apgūta profesija, bet arī kompetences sava biznesa attīstībai, labas latviešu valodas un svešvalodu zināšanas, teicamas datorprasmes, komunikāciju, laika plānošanas un sociālās tīklošanas prasmes, radošums, prasme mācīties. Noderēt var arī māka izveidot un vadīt nevalstiskas organizācijas, pārveidot un izplatīt zinātnes rezultātus, lai tos varētu izmantot praksē, kā arī rakstīt un vadīt projektus. Eiropas Komisija par darba tirgū nepieciešamākajām prasmēm noteikusi arī māku pārbaudīt un pierādīt hipotēzes, lietišķās sarakstes prasmes, pārliecināšanas spējas, pārdošanas un menedžmenta iemaņas. Pieaug arī pieprasījums pēc spējas risināt problēmas un strādāt pārmaiņu apstākļos, ne rutīnas darbu. Arī E. Egle norāda, ka, meklējot savu vietu darba tirgū, jāraugās plašāk gan uz kompetencēm, ko apgūt papildus saviem talantiem un izraudzītajai profesijai, gan uz reģionālo mobilitāti - ja darbs neatradīsies pie mājām Rēzeknē, tas var atrasties Liepājā. Savukārt LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce atgādina, ka cilvēki ar augstāko izglītību darba tirgū ir vairāk aizsargāti, vieglāk atrod darbavietas un vieglāk pārkvalificējas, ja nepieciešams, taču tajā pašā laikā Latvijā ir nozares (metālapstrāde, mežrūpniecība u.c.), kurās joprojām trūkst labu darbinieku ar atbilstošu profesionālo izglītību.
Vērtē sevi!
Ir grūti apsolīt - mācies šo, un tad tev darbs būs, saka A. Līce. «Mans ieteikums būtu studēt to, kas interesē, jo tad būs labākas perspektīvas tajā jomā attīstīties. Svarīgi arī gūt praktisku pieredzi, pieprasīt izglītības kvalitāti no pasniedzējiem, no augstskolas. Tā ir katra paša jaunieša atbildība un iniciatīva,» viņa teic un piebilst, ka ir skumji skatīties, kā samazinātā finansējuma dēļ augstskolas komercializējas. «Ja ir pieprasījums, tiek veidotas arī papildu studiju vietas, bet ne vienmēr tiek sniegta vajadzīgā kvalitāte. Tas potenciālajam studentam jāņem vērā - varbūt nestāties uzreiz sektorā, kas ir populārāks, bet vairāk izsvērt savas prasmes, iespējas u. tml.,» A. Līce aicina. Arī karjeras konsultanti atgādina - izvēloties profesiju, svarīgs ir ne vien tas, ko vajag darba tirgum, bet arī tas, ko gribi un spēj pats.