Solvita Vektere
Ir jāsaprot, kas ir fons, uz kura var uzturēt šīs ambīcijas, kas pati par sevi ir brīnišķīga lieta. Jaunieši ataino savu vecāku kompleksus. Viņi ir audzināti tā, ka vecāki ir cietuši no mazām algām un pazemojumiem. Bērni atspoguļo vecāku vērtības un domāšanu: «Nepārdodies viņiem pa lēto! Nenovērtē sevi par zemu! Ir risks, ka ar tevi notiks tāpat kā ar mani!» Ja pēc tam bērniem saka - tāda attieksme nav laba, ir par vēlu, jo darbs jau ir izdarīts.
Sandis Dūšelis
psihoterapeits
Ja jaunietis nav radis pie darba un vecāki ir gatavi parūpēties, visdrīzāk viņš izvēlēsies vieglāko ceļu. Filmās un seriālos tiek glorificēti stāsti par lielo peļņu. Ja jaunietis ir nostrādājis visu dienu un saņēmis par to kaut kādus 10 latus, protams, viņš jūtas vīlies. Pašapziņa nav slikta lieta, bet cilvēki ar lielām pretenzijām darba devējam nav pievilcīgi. Darba devējs meklē darbiniekus ar augstu produktivitāti un mazām pretenzijām. Pretenziju līmeni rada kultūra un vide. Tur ir sapņi un lielīšanās, sarunas, ka strādāt par kaut kādu tur kasieri ir stulbi, tad jau labāk nedarīt neko.
Dace Rukšāne
Rakstniece un triju meitu māte
Man grūti teikt, kāpēc ir pārāk lielas ambīcijas, jo man apkārt esošie jaunieši tādi nav. Viņi ir sākuši strādāt vienkāršos darbos par minimālo algu. Mana vecākā meita pa vasarām strādāja dažādus gadījuma darbus, vidējā - brīvprātīgā darbu dzīvnieku patversmē. Vecākajai tagad ir deviņpadsmit, un viņa jau ir diezgan atbildīga, tāpēc es nesaistu to kaut kādā veidā ar darbu. Tomēr tāds pirmais blieziens viņai bija, ka vairāk nav kā skolā, kad vecāki var uzrakstīt zīmi un tad var nenākt. Viņa kādu laiku pastrādāja arī slimnīcā un saprata, ka ir jāmācās, lai tāds darbs nekad vairāk nebūtu jādara.
Sindija Meluškāne
mammam.lv līdzautore un četru bērnu māte
Vecākajam dēlam (11 gadu) stāstu, ka neatkarīgi no tā, kādu profesiju vai dzīves ceļu viņš izvēlēsies, izglītība sniedz brīvību, jo ir vairākas jomas, kurās nevar iztikt bez diploma. Lai arī viņš tagad ne tuvu nav teicamnieks, taču viņam jau ir apziņa, ka grib mācīties vidusskolā un augstskolā. Vecākiem pakāpeniski jāmāca bērni uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, gatavot patstāvībai, mācīties caur savu pieredzi. Es mudināšu bērnus meklēt pirmos vasaras darbus jau pusaudžu vecumā. Grūti prognozēt, kas un kā notiks pēc 10-15 gadiem, kāda būs augstākās izglītības sistēma, taču ļoti ceru, ka mani bērni pēc vidusskolas beigšanas vismaz daļēji būs finansiāli pastāvīgi. Neliegšu viņiem jumtu virs galvas, taču par apģērbu un izklaidēm jāmaksā pašiem.