Pat ziemas priekiem labvēlīgos laikapstākļos kalnu slēpošanā liela nozīme ir starta numuram, bet ziemas olimpiskajām spēlēm neierasti siltajos Sočos - vēl lielāka. Parasti par augstām vietām kalnu slēpošanā cīnās tikai no pirmā trīsdesmitnieka startējošie sportisti, jo pēdējiem nākas braukt jau pa pamatīgi izdangātu trasi. Latvijas kalnu slēpotājiem starta numuri bija vieni no zemākajiem - 73. numurs Zvejniekam un 77. - Onskulim, tāpēc uzdevums bija divtik sarežģīts. Taču Zvejnieks ar to tika galā teicami - no tik vēlu startējušajiem viņam ir viens no labākajiem laikiem. No tiem, kuri startēja pēc viņa, augstāk tika tikai spānis Pauls de la Kvesta (74. numurs, 42. vieta). Tāpēc var apgalvot, ka Kristaps startējis cienīgi.
Viņa kroņa disciplīna gan ir slaloms, kas notiks sestdien. Vankūverā viņš tajā ieguva 37. vietu, bet Sočos cer būt augstāk un labot Latvijas kalnu slēpotāju rekordu olimpiādē - Ivara Ciaguna 25. vietu slalomā 2002. gadā Soltleiksitijā.
Savukārt Mārtiņš Onskulis distancē riskēja mazliet vairāk, nekā meistarība to ļāva, tāpēc nācās izstāties. Grūti gan kaut ko pārmest Mārtiņam, jo neriskēt un finišēt ar tik nepieklājīgu rezultātu, kāds bija pazīstamajai vijolniecei Vanesai Mejai, nevar būt mērķis sportistam, kurš vēlas progresēt.
Sākotnēji bija paredzēts, ka milzu slalomā startēs arī Roberts Rode, taču, nesen atguvies no savainojuma, sportists nolēma pietaupīt spēkus slalomam. Svētdien slalomā uz starta plāno iziet arī Onskulis, dodot Latvijai rekordlielu dalībnieku skaitu vienā disciplīnā - trīs.