Veiktie grozījumi Elektronisko sakaru likumā stāsies spēkā jūnijā. Tie paredz, ka interneta azartspēļu komersantiem, lai darbotos Latvijā, būs jānoformē īpaša licence. Tie domēni, kam licences nebūs, tiks bloķēti. Sarakstu ar nelicencētajiem veidos Izložu azartspēļu uzraudzības inspekcija. Tāpat priekšlikumi paredz bloķēt arī maksājumus, kas tiks veikti nelicencēto azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem. Likumu veidojot, ņemta vērā Igaunijas pieredze, kur šāda sistēma ieviesta pirms vairākiem gadiem.
Parādīsies jauni
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadītāja Signe Bāliņa Dienai pauž neizpratni par gaidāmo izmaiņu formu: «Jautājums ir, vai ar šādu regulējumu panāks to, ko vēlas. Igaunijas pieredze rāda, ka mērķi sasniegt neizdevās. Tur tika bloķēts vairāk nekā 800 vietņu, un pāris gados licenci ir izņēmušas vien deviņas,» atklāj S. Bāliņa, bilstot, ka vislielāko slogu tas uzliks elektroniskajiem komersantiem, kas nodrošina internetu un kam nāksies vietnes bloķēt. Tādu Latvijā esot ap 400.
Latvijā patlaban licenci izņēmuši četri uzņēmumi - Optibet, Olympic Casino Latvia, Viensviens.lv un Joker. Viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bandenieks nenoliedz, ka tiks atrasti veidi, kā darboties nelegāli. «Piespiest jau mēs nevaram, bet likumdevējs vienkārši grib apgrūtināt šo ceļu,» Dienai teic M. Bandenieks. Atšķirībā no S. Bāliņas viņš Igaunijas piemēru nekritizē un norāda, ka deviņi komersanti, kas izņēmuši licenci, ir labs rādītājs. «Jums liekas, ka tas nav daudz? Kā jūs domājat, cik daudzi Latvijā aktīvi piedāvā šo produktu? Tos lielos mēs uz vienas rokas pirkstiem varam saskaitīt,» skaidro uzņēmējs. Izmaiņas varētu ietekmēt arī to, ka lielās pasaules līmeņa kompānijas no Latvijas azartspēļu tirgus pazudīs. Pagaidām, kamēr ne par ko nav jāmaksā, tas ir izdevīgi, tiklīdz stāsies spēkā prasības, viņiem tik mazs tirgus kā Latvija neliksies tā vērts.
Vismaz kaut kas
Tomēr M. Bandenieks gaidāmās izmaiņas vērtē pozitīvi un saka, ka līdz ar tām beidzot vismaz notiek virzība uz nozares sakārtošanu, turklāt arī valsts budžetam būs diezgan prāvs pienesums nodokļos. Par noteikumiem atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks (RP) nenoliedz, ka likumā ir zināmi trūkumi. «Protams, tas simtprocentīgi nenovērsīs nelegālo komersantu darbību, bet, ja ņemam vērā Igaunijas piemēru, tie lielie tomēr reģistrēsies,» klāsta R. Ražuks. Viņš pret iebildumiem ir kategorisks: «Likumi ir jāpilda visiem, un mūsu uzdevums ir savākt valsts budžetu. Ko par to domā interneta azartspēļu organizētāji, tas ir otršķirīgi. Tas, protams, prasīs kādu piepūli, bet mēs neesam izgudrojuši divriteni. Ejam to pašu ceļu, ko citas valstis.»
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs norāda, ka nozarei ir pilnīgi vienalga, ar kādu mehānismu valsts regulē azartspēles internetā. «Kontrole ir vajadzīga. Tomēr svarīgi, lai šis mehānisms nodrošinātu arī to, lai uzņēmumi, kas ir izņēmuši licenci, būtu vienādās pozīcijās ar tiem, kas to nav izdarījuši,» skaidro A. Marcinkēvičs. Kopš likuma ieviešanas Igaunija gadā iekasē apmēram 640 000 eiro, pirms tam tie bija 100 000 eiro. A. Marcinkēvičs prognozē, ka Latvijā ieņēmumi varētu būt uz pusi lielāki nekā Igaunijai tagad.
Tikmēr LIKTA vadītāja Signe Bāliņa joprojām uzskata, ka būtu jāatrod cits veids, kā šo vidi regulēt. Viņa ir pārliecināta, ka internetu kā globālu vidi vajadzētu regulēt ar globālu mehānismu: «Kāpēc viņi neiet un nerunā, piemēram, ar atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) institūcijām? Internets taču ir vide, kas iet pāri Latvijas robežām.»
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas juridiskā departamenta direktors Jānis Ungurs iepriekš gan Latvijas Radio izteicās, ka šāds uzņēmējdarbības veids līdz 2006. gadam bijis ES pakalpojumu direktīvā, tad to izslēdza. Turklāt jau no šī paša gada Latvijā interneta azartspēles ir licencējamas, tikai līdz šim to neviens nevēlējās darīt.