Pirmdien partijas koalīcijas sēdē arī vienojās kopīgi meklēt nākamo Valsts prezidentu.
Par šo ieceri A. Brigmanis nesen informēja arī partijas biedrus vienā no reģionālajām konferencēm, kādas notiek pirms marta beigās gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa. Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis Dienai jau pirms koalīcijas sēdes apstiprināja, ka ZZS kolēģis ar viņu šādu iespēju ir pārrunājis, bet, kamēr nav skaidri Valsts prezidenta Andra Bērziņa nodomi, «ir zināmas neskaidrības». A. Bērziņš tikai aprīlī plāno pateikt, vai atkārtoti kandidēs. Taču ZZS ir oficiāli paziņojusi par atbalstu A. Bērziņam. Noskaņojums politiskajos kuluāros mazina atbalstu prezidenta pārvēlēšanai, un zināms, ka ZZS nav plānojusi viņam vākt balsis.
Kandidātus vēl nesauks
Pirmdien par taktiku prezidenta vēlēšanās, izvērtējot arī kandidātu izraudzīšanās procedūru un socioloģiskos pētījumus, sākās diskusija Vienotības valdes slēgtajā sēdē. Apspriesties par to šaurākā lokā partija nolēma cerībā tā mazināt iespēju sēdē izteiktās atziņas jau tās laikā ieraudzīt medijos. Sēdē gan piedalās ne tikai valde, bet arī Ētikas komisija, kas ir pietiekami plašs cilvēku loks. Tuvākā mēneša laikā Vienotība neplāno nosaukt savu Valsts prezidenta kandidātu. Pagaidām nekas arī neliecina, ka tā varētu būt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vai premjere L. Straujuma, kuru vārdi jau izskanējuši. Ja viena vai otra pretendētu uz augsto posteni, pavērtos politiskā tirgus iespējas, kurās varētu būt ieinteresēta tieši ZZS. Premjera amats ir viens no tās mērķiem. Kontekstā ar šo posteni A. Brigmanis pēdējā laikā kā pirmo min aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, nevis ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. «Premjere Laimdota Straujuma labi vada valdību un nav izteikusi gatavību kandidēt prezidenta vēlēšanās,» Dienai uzsvēra partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars, neredzot, kāpēc viņa būtu jāvirza par prezidenti.
Likumā par Valsts prezidenta ievēlēšanu ir noteikts, ka kandidātu izvirzīšana notiek tikai maijā. Pretēji sabiedrības pieprasījumam vairākus mēnešus diskutēt par kandidātiem šim procesam ir atvēlēts ievērojami īsāks laiks. Valsts prezidenta pilnvaras beidzas 8. jūlijā, bet kandidāti jāizvirza ne agrāk kā 50 dienu un ne vēlāk kā 45 dienas pirms šī termiņa. Valsts prezidenta vēlēšanas notiek ne agrāk kā 40 dienu un ne vēlāk kā 30 dienu iepriekš.
Būs politiskais tirgus
Tas bija 2007. gadā, kad Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša vadītās valdības visas partijas vienojās par Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Koalīcija ignorēja sabiedrības pretestību kandidātam, kas bija pārsteigums pat daļai tās deputātu. A. Kalvītis ar domubiedriem ne tikai nodrošināja koalīcijas disciplīnu, bet arī kandidāta paturēšanu noslēpumā līdz pēdējam brīdim. Toreiz partiju pārstāvju tikšanās notika nevis to birojos, bet gan zooloģiskajā dārzā un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, kur V. Zatlers tolaik strādāja. Nesen radošo cilvēku diskusijā mākslinieks Aigars Bikše atzina: «Tas prezidentu vēlēšanu rezultāts vēl mums ir labs, ja atceras, ka tā prezidenta, par kuru vienojās zoodārzā, darbība vēlāk šīm interešu grupām bija pilnīgi negaidīta.»
Togad vairākus mēnešus notika diskusijas par kandidātiem - Tautas partija izvirzīja Māri Riekstiņu, bet Latvijas Pirmā partija - Karinu Pētersoni. M. Riekstiņš bija sagatavots negaidītajam iznākumam, turpretim K. Pētersonei, šķiet, tas bija pārsteigums. ZZS frakcijas vadītājs A. Brigmanis atsaucās tieši uz 2007. gada piemēru. Viņš arī tagad neredz iespēju atbalstīt kādas vienas partijas kandidātu. «Ja koalīcija nevienojas, tad būs, kā būs. Tad būs spēkošanās, uzmestas lūpas un dusmas,» Dienai skaidroja A. Brigmanis. Partneri neoficiāli pieļauj, ka ZZS kaut kas ir aiz ādas, - ja balsojums ir aizklāts, tad nekas netraucē publiski runāt vienu, bet aizkulisēs vienoties ar Saskaņu un partiju No sirds Latvijai.
Ja koalīcija vienojas par kopīgu kandidātu, tad no šīm sarunām ZZS, visticamāk, vēlēsies iziet kā ieguvēja un nevar izslēgt politisko tirgu. Uz vaicāto, vai ZZS aicinājums varētu būt saistīts ar tirgu, Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atbildēja: «Ar ko tad citu.» Viņš pieļāva, ka Saskaņa varētu nominēt savu prezidenta kandidātu, lai norobežotos no šādām parādībām. Pirms četriem gadiem Valsts prezidenta vēlēšanās tieši Saskaņai bija tā dēvētā «zelta kārts», un, visticamāk, A. Bērziņš nonāca amatā, pateicoties tieši tai. Nacionālā apvienība tikmēr rīko publiskās diskusijas ar radošo inteliģenci, kas pagaidām nešķiet saistošas NA partneriem. G. Bērziņš uzskata, ka koalīcijai par taktiku prezidenta vēlēšanās vajadzētu tikt skaidrībā tuvākajās nedēļās.