Kaspars Stupelis
Apsveicu ar perfektu nedēļas nogali Igaunijā! Kā izdevās tik pārliecinoši uzvarēt?
Paldies. Nu, kaut kā pamazām atgūstamies. Sezonas sākums nebija pārāk veiksmīgs - vienam savainojums, tad otram. Pirms sezonas jau plānojām braukt visiem pa priekšu, un tam bija pamats. Vajadzēja tikai beidzot sākt to darīt. Savainojumu sekas vēl joprojām ir jūtamas, bet cīnīties un pabraukt varēja.
Pastāsti par paša gūto savainojumu sezonas sākumā!
Čehijas Grand Prix uzvarējām kvalifikācijā, pirmā brauciena startā palikām trešie. Pirmajā aplī krita [Daniela - aut.] Vilemsena ekipāža, kur kantētājs ir mana braucēja Etjēna Baksa brālis Robijs. Nobraucām pirmo apli, braucām garām kritušajiem, trasē bija ārsti, kuri apklāja nekustīgi gulošo Robiju ar tādu kā melnu plēvi... Mans braucējs nosprieda, ka ir zaudējis brāli. Braucām tālāk, bet bija daudz rupju kļūdu. Vēl pēc apļa trase jau bija «notīrīta». Nonācām līdz atpalicējiem, un Etjēns kļūdījās, apdzenot viņus. Kritiens nebija nopietns, uzreiz cēlāmies kājās un gribējām turpināt braukt, bet aiz mums brauca čehu ekipāža, kuri lielā ātrumā izbrauca līkumu. Viņi nevarēja mūs redzēt, un man pārbrauca pāri.
Kādas bija sajūtas?
Nebija tādu! (Smejas.) Vēlāk, protams, jutu, ka pustonna pārbrauca pār manu muguru. Plecs arī bija cietis.
Un kas bija tavam braucējam?
Nekas nopietns, viņš tajā sadursmē necieta, vien tikai tik, cik kritienā mazliet plecu laikam izsita.
Un kā viss beidzās viņa brālim?
Viss kārtībā. Nezinu, kāpēc tiem ārstiem bija jāliek tāda melna plēve viņam virsū... Varbūt tur tā ir pieņemts, vai tādas bija organizētāju prasības.
Kopvērtējumā esat otrajā vietā. Vai atlikušajos posmos vēl varat sadeldēt atpalicību līdz pirmajai?
101 punkts ir daudz. Ļoti daudz. Sadeldēt noteikti varam, bet - vai dzēst? Laikam jau, ka ne. Lai gan sports ir sports, visādi brīnumi mēdz notikt. Tāpat kā mēs pazaudējām daudz punktu sezonas sākumā, tāpat pazaudēt var arī viņi, lai gan, protams, nenovēlu viņiem neko tamlīdzīgu. Jābrauc pašiem maksimāli labi, un tad jau redzēs.