Šī gada sākumā stājās spēkā bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) iniciētās izmaiņas ostu maksājumos. Tās paredzēja Rīgas, Ventspils un Liepājas ostai valsts budžetā ieskaitīt 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas apgrozījuma. D. Pavļuts to pamatoja kā nozīmīgu nepieciešamību, jo ostas izmanto arī valsts infrastruktūru un par to attiecīgi ir jāmaksā. Viņš norādīja, ka šīs iemaksas tiktu izmantotas Latvijas tranzīta koridora infrastruktūras uzturēšanai. Tajā pašā laikā ostu pārstāvji neslēpa sašutumu par kūrētajām izmaiņām jau no brīža, kad ideja izskanēja. Vēl jo lielāku neapmierinātību veicināja tas, ka tikpat lielu naudas summu ostas ik gadu pārskaita konkrētajai pašvaldībai, kurā atrodas.
Tagad ministriju vada D. Pavļuta partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis. Priekšgājēja panāktie grozījumi viņam teju birst caur pirkstiem. Par ostām atbildīgās Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Viktors Valainis (Vienotība) pagājušajā nedēļā preses konferencē pavēstīja, ka iepriekš noteiktā ostas maksa valsts budžetā 10% apmērā ir jāatceļ. Dažas dienas vēlāk, jautāts par iemesliem, kāpēc atkal iecerēts mainīt ostu maksājumus, ministrs Dienai tik kategorisks nebija. Ziņa, ka 10% ostu nodoklis valsts kasē tiek atcelts, esot «nolasījusies» nepareizi. «Šīs maksas nav plānots atcelt. Patlaban no desmit procentiem, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā, 90% aiziet atpakaļ ostām, lai tās varētu veikt padziļinājumus un citas aktivitātes. Pārējie 10% aiziet ceļu infrastruktūrai. Maksu nav plānots atcelt, bet ir paredzēts, ka tā nebūs jāskaita valsts budžetā un šie 90% tiks atstāti ostā, paredzot to konkrētiem mērķiem, piemēram, koplietošanas infrastruktūras attīstībai. Tādā veidā mēs izvairāmies no liekiem pārskaitījumiem,» skaidro A. Matīss.
Tajā pašā laikā ostas šādu virzību dēvē par atgriešanos pie vecās sistēmas un nebīstas teikt, ka D. Pavļuta kūrētās izmaiņas ostu maksā cietušas sagrāvi. Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns Dienai teic, grozījumi likumā par ostām «tika radīti pilnīgi muļķīgi un nevajadzīgi». Viņš arī norāda, ka «ostas neizmanto valsts stratēģisko infrastruktūru, tās tikai uztur, attīsta un pilnveido.»
EM parlamentārā sekretāre Ilona Platonova uzskata, ka atteikšanās no nodokļa valsts kasē vēl gluži nav notikusi. «SM piedāvā divus modeļus. Viens no variantiem ir atcelt, otrs - finansējumu atstāt, novirzot to ostu prioritārajiem jautājumiem. Otrais variants ir jēdzīgāks un saprotamāks, jo šobrīd mums vēl nav radusies sajūta, ka valsts pilnībā var izkontrolēt ostu pārvaldību,» secina I. Platonova. Viņa arī uzsver, ka ostu maksa valsts kasē bija veids, kā panākt «investīciju precīzāku nomērķēšanu». Nozarē netiek veiktas visas nepieciešamās investīcijas, lai piesaistītu kravas, tajā pašā laikā «ir džipi, privātas ložas un citas lietas, kas nerisina problēmas». I. Platonova uzsver, ka pašreizējā pārvaldība ir drauds ostu ilgtermiņa attīstībai.
«Pasaulē 90% kravu ir konteinerkravas, pārējās ir beramkravas. Mums ir tieši otrādi. Mums ir ogļu terminālis, kas aizbiedē visas konteinerkravas, jo oglēm blakus elektroniku nevar krāmēt lielo putekļu dēļ,» viņa stāsta un norāda, ka ostu vadības atalgojumam vajadzētu būt atkarīgam nevis no kravu skaita, bet gan to kvalitātes.