Tomēr tagad Eiropas pēdējais diktators, kā viņu savulaik nodēvēja ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, ir atradis jaunu patronu - komunistisko Ķīnu, ar kuru Baltkrievija ir parakstījusi vienošanos par stratēģisko sadarbību.
Par baltkrievu un ķīniešu ekonomiskās draudzības taustāmāko rezultātu vajadzētu kļūt milzīgam tehnoloģiskajam parkam Minskas pievārtē. Tas ne tikai ienesīs prāvus līdzekļus Baltkrievijas kasē, bet arī kalpos par Ķīnas uzņēmēju durvīm uz Krieviju un Eiropu.
Nekādas cilvēktiesības
A. Lukašenko režīma dēļ Baltkrievija ir nonākusi dziļā politiskajā un ekonomiskajā izolācijā, un valsts ar grūtībām spēj piesaistīt ārvalstu investorus. Viens no Baltkrievijas nošķirtības iemesliem ir arī ASV un Eiropas Savienības 2011. gadā noteiktās sankcijas, ar kurām Minska tika sodīta par 2010. gada decembrī notikušo vēršanos pret vairākiem opozīcijas līderiem un viņu atbalstītājiem, kuri protestēja pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem.
Viņam nācās vērsties pie naudīgajiem ķīniešiem, kas izrādījās atsaucīgi un nekavējoties piedāvāja daudzmiljardu aizdevumus, un apsolīja «pilnīgu atbalstu [Lukašenko] nostājai iekšējos un starptautiskajos jautājumos», raksta interneta izdevums The Daily Beast.
Ķīnai, kuru cilvēktiesību aizstāvji uzskata par vienu represīvākajām valstīm pasaulē, atšķirībā no rietumvalstīm nav aizspriedumu pret Baltkrievijas varas apiešanos ar oponentiem. Kad pagājušajā vasarā A. Lukašenko viesojās Pekinā, viņš un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins paziņoja, ka neviena valsts nedrīkst iejaukties citas valsts iekšējās lietās, apelējot pie cilvēktiesībām.
Pagājušajā nedēļā Ķīnā viesojās Baltkrievijas premjerministrs Mihails Mjasņikovičs, kurš no Sji Dzjiņpina rokām saņēma Ķīnā par ļoti prestižo uzskatīto Draudzības balvu. A. Lukašenko pateicībā par izrādīto godu apsolīja, ka Baltkrievija būs Ķīnas «balsts Eiropā».
Ķīnieši ir gatavi pamatīgi izvērst darbību Baltkrievijā. Pērn Ķīnas autobūves gigants Geely paziņoja, ka gatavojas sākt ražošanu Baltkrievijā un plāno ik gadu izlaist ap 120 tūkstošiem vieglo automašīnu.
Ķīnas uzņēmumi ir uzvarējuši konkursos par dzelzceļa elektrifikāciju, ķīnieši būvē otru skrejceļu Minskas starptautiskajā lidostā un ceļ ātrgaitas šoseju, kas Minsku savienos gan ar Maskavu, gan Rietumeiropu.
Minskas silīcija ieleja
Tomēr grandiozākais baltkrievu un ķīniešu kopprojekts ir netālu no Minskas iecerētā «silīcija ieleja» jeb augsto tehnoloģiju parks, ko paredzēts izbūvēt 90 kvadrātkilometru lielā platībā.
Iecerēts, ka pilsētiņā, kuras izveide izmaksāšot piecus miljardus dolāru (3,68 miljardi eiro), izvietotie ražotāji specializēsies elektronikā, farmācijā, biotehnoloģijās un aviotehnoloģijās. Tur atradīsies arī zinātnisko pētījumu centri, konferenču centri, atpūtas komplekss un mājokļi vairāk nekā 155 tūkstošiem iedzīvotāju, raksta Krievijas laikraksts Kommersant.
Baltkrievijas valdība ir apsolījusi, ka kompleksā strādājošajiem uzņēmumiem, kas radīšot produktus ar augstu pievienoto vērtību, pirmajos desmit gados nevajadzēs maksāt ienākuma un īpašuma nodokļus, bet nākamajos desmit gados tos iekasēšot tikai 50% apmērā.
Vašingtonas domnīcas Brookings Institution ekonomists un Ķīnas pētnieks Berijs Bosvorts uzskata, ka industriālais parks ķīniešu produktiem sniegs brīvu pieeju Krievijas un Kazahstānas tirgiem, kas, tāpat kā Baltkrievija, ietilpst Muitas savienībā. Līdz ar to rokas stiepiena attālumā būs arī maksātspējīgā Eiropas Savienība.
Ar industriālā parka celtniecības plāniem ir neapmierināti vairāku apkaimes ciematu iedzīvotāji, kuriem, visticamāk, nāksies zaudēt savas pašu celtās mājas. Vietējie arī bažījas, ka kompleksa būvniecība un darbība nodarīs nenovērtējamus postījumus videi. Vietējos satraukumu radījušas arī baumas, ka Minskas apkaimē uz dzīvi apmetīšoties vairāk nekā pusmiljons ķīniešu.