Ķīnas Raidorganizāciju ķīniešu tautas orķestrī spēlē simt mūziķu - tas ir īsts simfoniskā orķestra vēriens, bet ar pilnīgi citu skanējumu un repertuāru, jo atskaņo Ķīnas tradicionālo jeb tautas mūziku. Latvijā viesosies 25 orķestra mūziķi. Orķestra rīcībā ir augstākās kvalitātes pūšamie, stīgu un sitamie instrumenti, un mūziķi tiek atlasīti neticami bargā konkursā. Arī tāpēc vērts nenokavēt reto iespēju uzzināt kaut ko vairāk par Ķīnas muzikālajām tradīcijām.
«Ķīnas orķestra sastāvā pārsvarā ir nacionālie mūzikas instrumenti, kas pagātnē piederēja dažādiem mūzikas veidiem un sabiedrības slāņiem, bet tagad apvienoti pēc Eiropas simfoniskā orķestra parauga. Arī repertuārs pārstāv nozīmīgu tendenci mūsdienu Ķīnas kultūrā - tieksmi īstenot kultūras sintēzi, apvienojot Rietumu un Ķīnas domāšanu, rīcības modeļus un izteiksmes veidus. Ķīnieši šo tendenci dēvē par nacionālās mūzikas simfonizāciju,» ķīniešu tautas mūzikas orķestru tradīciju raksturo etnomuzikologs Boriss Avramecs. «Viss - instrumentācija, kompozīciju formas uzbūve, mūziķu spēle - ir noslīpēts līdz perfekcijai. Orķestra kolektīvu veido augstākas klases meistari,» B. Avramecs pārliecinājies, klausoties ierakstus.
Orķestris, kurš Latvijā viesosies tikai dažas nedēļas pēc austrumu jaunā gada iestāšanās, uzburs priekšstatu par Ķīnas ainavām, cilvēkiem, skaņām un noslēpumiem. Bambusa flautas spēle sniegs ieskatu Pekinas operas vokālajā tradīcijā, vēstot par vientuļu, lepnu vīru pie avota, kurā spoguļojas auksta mēnessgaisma. Vieskoncertu programmā iekļauta mūzika no etniski atšķirīgā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona, skaņās attēlota nomadu zirgkopju dzīve un vēsts par Tibetas pavasara zaļumu un budistu mūķeni, kura ilgojas pēc dzīves aiz klostera mūriem. Būs arī spoži šķindošā mūzika no lesa jeb dzeltenzemes plakankalnēm, kā arī mūzika, kāda skanējusi Tanu dinastijas dzīrēs un joprojām skan ķīniešu Laternu svētkos.