Pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka a/s Diena un Dienas Biznesu nopircis Aleksandram Tralmakam piederošs uzņēmums Nedela S.A., kuram naudu piesaistīja K.Norberga firma Luksemburgā.
«Es esmu šokēts par šādu reakciju,» pēc šīs nedēļas preses konferences, kurā žurnālisti viņam un pirkuma īpašniekam Aleksandram Tralmakam pieprasīja nosaukt darījuma finansētājus, atzina K.Norbergs. Investīciju piesaistīšana dažādiem projektiem bijusi K.Norberga nodarbe kopš 2000.gadu sākuma, kad viņš pārcēlās uz Luksemburgu. 90.gados K.Norbergs bija direktors bankās - Eesti Investeerimispank un Optiva Bank. Vēlāk viņš bija viens no līdzīpašniekiem investīciju kompānijā Suprema Securities. 2001.gadā viņš palīdzēja Hansam Luikam, Igaunijā pazīstamam žurnālistam un mediju īpašniekam, atpirkt no zviedru Bonnier grupas pusi tās īpašumā esošo uzņēmuma Ekspress Grupp (EG) akciju. H.Luiks pieļauj, ka tieši šī darījuma laikā K.Norbergam izveidojās kontakti ar cilvēkiem Bonnier grupā, kas tagad ļāva pārpirkt Dienu. Līdz šā gada maijam K.Norbergs bija EG valdē. H.Luiks, jautāts, kāpēc viņa partneris pameta valdi, atbild diplomātiski: «Pēdējo gadu gaitā Kalle pārsvarā darbojās Luksemburgā, tādēļ viņa klātbūtni valdes sēdēs kļuva grūti organizēt.» K.Norbergs savukārt to skaidro ar citām prioritātēm. Abu pazinēji raksturoja H.Luiku kā tuvu K.Norberga partneri. H.Luiks atteica, ka neuzskata K.Norbergu par biznesa partneri, bet «labu padomnieku» EG.
«Cik man zināms, Luxembourg Financial Services ir bijuši klienti gan austrumos, gan rietumos,» par K.Norberga uzņēmumu saka H.Luiks. Neoficiāli vairāki avoti Dienai pieļāva, ka K.Norberga palīdzību investīciju ieguldīšanai izmanto tādi klienti, kas vienkārši nevēlas publicitāti, vai arī tādi, kuriem ir svarīgi Luksemburgas un Šveices īpašā nodokļu režīma atvieglojumi un konfidencialitāte. Tāpēc arī K.Norberga darījumi pamatā notiek abās šajās valstīs. K.Norbergs Dienai atzina, ka pārstāvējis Krievijas kompānijas Severstaltrans intereses Igaunijā, tajā skaitā centienus ienākt Tallinas ostā. Taču viņš noraidīja ziņas, ka būtu pārstāvējis Krievijas uzņēmumu intereses par iespējamo naftas plūsmas atjaunošanu uz Ventspili. K.Norbergs arī bijis iesaistīts Igaunijas dzelzceļa privatizācijas gaitā un atpakaļpārpirkšanas procesā, tāpat pārtikas uzņēmumu Kalev un Tere pārdošanā.
«Viņam pašam tik daudz naudas, lai nopirktu Dienu, nebija,» uzskata avīzes Aripaev galvenais redaktors Mēlis Mandels. K.Norbergs atzīst, ka ekonomikas krīze nav saudzējusi arī viņu, tādēļ nācies slēgt vairākus Luxembourg Financial Services meitasuzņēmumu birojus. «Straujais ekonomikas pieaugums beidzās ar to, ka Austrumeiropas nauda aizplūda,» intervijā Aripaev sacīja K.Norbergs, atzīstot, ka pērn cietis zaudējumus. Laikraksts Eesti Paevaleht vēsta, ka divi LFS meitas- uzņēmumi Igaunijā jau vairākus mēnešus saviem darbiniekiem nav maksājuši algas un izlikti no telpām. Viens no tiem apturējis darbību, bet otram Luksemburgas tiesā pasludināts bankrots. «Ir samelots neiespējami daudz,» avīze citē kādu anonīmu darbinieku.
Arī K.Norberga un A.Tralmaka teiktajā par Dienas pirkšanu ir nesakritības. K.Norbergs trešdien sarunā Dienai sacīja, ka tieši Luksemburgā reģistrētais meitasuzņēmums LFS Corporate Finance Assessment ir šī darījuma īstenotājs. Stingrie Luksemburgas likumi bija viens no aizbildinājumiem, kāpēc šonedēļ K.Norbergs un A.Tralmaks atteicās nosaukt investorus, kas aizdevuši naudu. Piektdien A.Tralmaks, jautāts, vai bankrots nevar piemeklēt arī LFS Corporate Finance Assessment, atbildēja, ka patiesībā šo darījumu īstenojot cits uzņēmums. Tas esot Šveicē dibinātais LFS Asset Managament. Šis ir tikai viens no piemēriem pretrunīgajiem K.Norberga un A.Tralmaka izteikumiem pēdējās nedēļas laikā. Abi iepazinās pērn, kad K.Norbergs palīdzēja kādam klientam pārdot ēku, un šajā darījumā bija iesaistījies nekustamo īpašumu uzņēmums Catella Corporate Finance. Tās valdes loceklis bija A.Tralmaks. «Kalli Norbergu var dēvēt par «finanšu romantiķa» tipu. Taču ar šo darījumu viņš vismaz Baltijas tirgum ir piesaistījis naudu, kas šajos laikos ir retums,» saka H.Luiks. Tā kā šis ir pirmais lielais A.Tralmaka bizness, esot saprotamas viņa pieļautās kļūdas. Viņaprāt, tieši Bonnier būtu jāatklāj investori. «Tik lielai un pieredzējušai mediju grupai kā Bonnier būtu jāsaprot, kādu nesaprotamu noskaņojumu nespēja atklāt īstos investorus var nest Latvijai,» uzsvēra H.Luiks.