Kā atgūsties?
Neatgūstos. Man tas nav darbs. Tas ir mans dzīvesveids, par kuru maksā. Pēc ētera man patīk pasēdēt un uzsmēķēt tītās cigaretes. Tām ir labāka garša nekā parastajām. Uzvilkt dūmu izskrienu arī ētera laikā. Sākumā visi domājām, ka neskriesim, bet kāpēc spēlēt teātri, kāpēc izlikties, ka nepīpēju?
Vai pīpēšanu nemazina bildes uz paciņām?
Ne! Tīri vizuāli man nepatīk viena bilde - tā ar zobiem. Kā var izķēmot foršu zaļu paciņu? Apgriežu otrādi un pīpēju.
Veselīgais ir tas, ka smēķēt vairs nedrīkst klubos, kur parasti spēlēju. Tagad drēbes nepiesūcas ar dūmiem. Ja tur pavadu no desmitiem vakarā līdz septiņiem rītā, tad, loģiski, kļūstu par pelnu trauku. Tagad tikai par samocītu mušu.
Kas ir tavas fiziskās aktivitātes?
Braucu ar velosipēdu un spēlēju dejas. Klubā visu nakti kājās nostāvu. Tur gan ir arī rums. Iedzeru mazliet, lai varētu noķert to sajūtu, kā jūtas dejotājs. Rums uzsilda asinis.
Vai ēterā arī nepieciešams rums?
Nē, nav. Tāpēc, ka mani klausās dienā un cilvēki pārsvarā ir skaidrā. Deju klubā reti kāds ir skaidrā.
Kāpēc piedalījies akcijā Izguli dzērumu?
Man ir gadījies, ka pēc ilgākas nakts nākamajā dienā ir kaut kur jābrauc, un tad nevar saprast, vai par maz miega bijis vai varbūt manī dzīvo vakardienas vīns. Es toreiz braucu. Cilvēki, kuri mani redzēja, teica, ka domājuši, ka man mikrofonu nevar dot rokā, kur nu vēl mašīnu. Domāju, cilvēkiem jāatgādina, ka pēc garākas nakts nevajag sēsties pie stūres. Es pēc tādām naktīm vairs nebraucu, paņemu taksīti.
Ēterā vienmēr esi pozitīvi lādēts. Vai tiešām nekad neesi drūms?
Tā ir vienīgā veselīgā lieta manā dzīvē. Es cenšos neiespringt par dzīves sīkumiem. Kādam 70. gadu rokmūziķim pieder frāze, ka dzīvi vajag ņemt vieglāk - tā, kā to dara eņģeļi. Kāpēc eņģeļi lido? Tāpēc, ka viņi dzīvi ņem viegli. Viņi ir gaiši.
Neticu, ka vienmēr viss ir balts.
Nav. Skaidrs, ka man kādreiz nav naudas un saplīst mašīna. Bet mans agregātstāvoklis ir baudīt dzīvi, sīkumus uztveru kā mazas nejaukas sūdu mušas. Tās ir, bet ar tām nav jādzīvo kopā - attaisi logu un izlaid ārā.
Tā ir pozitīvā domāšana?
Es nejūtu misiju pārliecināt, ka vajag pozitīvi domāt, bet pēc iespējas to atgādinu. Man ir daudz piemēru no dzīves, ka tas patiešām darbojas - visu, ko esmu gribējis, to esmu dabūjis. Ātri sapratu, ka gribu būt radio dīdžejs. Pie tā nonācu pa līkločiem, kāds palīdzēja. Katram satiktajam cilvēkam, lietai ir jēga. Pozitīvs esmu bijis jau no bērnības, laikam iespaidojos no dabas.
Tev nekad nešķiet, ka agrāk zāle bija zaļāka un dzīve labāka?
Nē, tā nav. Par tomātiem tā nav, mūziku, kino, attiecībām. Attiecībās krīžu nav. Iedomājies pāri, kurš pēkšņi sācis kašķēties vai negulēt kopā. Viņi noraksta to uz 40 gadu krīzi, nosauc to vārdā. Tiklīdz izteikta šī diagnoze, tā arī sāk dzīvot savu dzīvi, lai gan sākumā tas bija tikai kašķis, kuru var izrunāt. Var arī izšķirties, ja abiem diviem ir tāda doma, ka tur nebūs kopā būšanas. Slikti, ja vienam ir lielā mīla, otram vairs ne, bet arī te domu spēks darbojas. Atliek vien iedomāties, ka attiecības var nogludināt, un tā arī būs.
Tev nekad nesāp?
Sāp. Tad vajag klausīties mūziku, kas patīk. Ja mūzikā esi tā, ka tirpas skrien cauri, tad dziesma līdzēs arī pret zobu sāpēm. Mūzika pēc būtības ir zāles pret sliktu dūšu, nelabumiem. Man arī kino ir tāds. Tas man garšo.