Par KNAB darbību secinājumus valdībai jau nodevusi nevalstisko organizāciju komisija. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) ir izdevusi rīkojumu par KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības novērtēšanas komisijas izveidi - tajā ir tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un to vada Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, ar kuru premjere regulāri arī sazinoties, Dienai apstiprināja valdības vadītājas pārstāve Aiva Rozenberga. Šai komisijai būs jāņem vērā arī nevalstisko organizāciju secinājumi. Taču arī tad, kad ekspertu komisija būs beigusi darbu, L. Straujuma vēl nevarēs aicināt valdību un Saeimu izvērtēt KNAB vadītāja atbilstību amatam. Lai to izdarītu, būs jāveido vēl viena komisija, un tikai uz tās atzinuma pamata premjere varēs vērsties Saeimā, ko iepriekš viņa bija noskaņota darīt neatkarīgi no tā, kāds būtu šīs komisijas vērtējums. Tikmēr mediju ziņu virsrakstos teju katru dienu parādās KNAB nosaukums. Piemēram, «Kažociņš [Jānis]: Streļčenoks KNAB vadībā nerāda gaidīto rezultātu» vai «Delna: Streļčenoks nevar būt KNAB vadītājs».
Aptaujājot vairākus Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus, Diena secināja, ka arī viņu zināšanas par notiekošo ir nepilnīgas. «Ir izveidotas 111 komisijas,» jokojot sacīja K. Seržants, taču viņš precīzi varēja raksturot premjeres izveidoto profesionāļu komisiju un atgādināja, ka ir sagatavotas arī divas koncepcijas - Valsts kancelejā un Iekšlietu ministrijā -, kādai šai iestādei vajadzētu būt nākotnē. «Tā kasīšanās visiem ir apnikusi,» piebilda K. Seržants, kura pārstāvētā ZZS nesteigs atbalstīt KNAB vadītāja nomaiņu. Ringoldam Balodim (NSL) bija mazāks priekšstats par nepieciešamajām procedūrām, lai Saeimā nonāktu līdz neuzticības izteikšanai KNAB vadītājam. «Nesaprotu, kāpēc tik ilgi šis jautājums tiek muļļāts. Ja grib kaut ko norakt, tad jāveido komisija. Manuprāt, tā ir KNAB un Streļčenoka norakšana,» sacīja R. Balodis. Jānis Ādamsons (Saskaņa) domā, ka problēmas un ilgā tiesāšanās izpaliktu, ja KNAB strādātu pēc Dienesta gaitas likuma, nevis Darba likuma. «KNAB mēģina būt neatkarīgs un nepakļaujas politiskajam spiedienam,» uzskata J. Ādamsons.
Premjeres partijas biedra Alekseja Loskutova vadītā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija jau ir izvērtējusi KNAB veikumu, un tās secinājumi ir atzinīgi. Ar Saeimas Preses dienesta starpniecību A. Loskutovs norāda uz pieaugošo KNAB lēmumu skaitu administratīvo pārkāpumu lietās, sodot arī valsts amatpersonas. Nozīmīgs darbs veikts, arī kontrolējot partiju finanses. Savukārt A. Latkovskis ar nožēlu min citu skaitli, kas liecina, ka samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits. Tas varētu būt tāpēc, ka «ir dezorganizēta KNAB iekšējā atmosfēra». Viņš piekrīt, ka KNAB ir aktīvs «mazo zivteļu ķeršanā», bet sabiedrība sagaida lielās lietas. Komisijas priekšsēdētājs varot tikai atkārtot, ka līdz balsojumam Saeimā par J. Streļčenoku vajadzētu nonākt. Pat ja vairākums iebilst pret viņa atbrīvošanu, vismaz būšot redzams, kā kurš ir balsojis.