Trifeles kā jau trifeles - īstas kaloriju bumbas! Izrādās, ka tā nav. Man izdodas uzminēt tikai vienu sastāvdaļu - kakao. Ilze Lutere izstāsta recepti: «Vārītas pupiņas sablenderē ar žāvētām aprikozēm, pievieno mandeļu miltus. Nav cukura, un faktiski nav arī tauku, izņemot tos, kas ir gī sviestā, ko pievieno, lai konfekti varētu uztaisīt bumbiņas formā.» Tāpat, bet savādāk! - tāds varētu būt šo Ziemassvētku sauklis.
Ieradumu maiņa
«Sabiedrībā, diemžēl, tiek kultivēta doma, ka svētki bez izēšanās nav nekādi svētki,» saka I. Lutere. Jau senču ticējumos ir teikts par 12 ēdieniem, atgādināts, ka, sēžoties pie galda deviņas reizes, nākamais gads būtu bagāts. «Bet vispār jau ēšanas ziņā tas laiks - no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam - nav tik svarīgs kā ēšanas ieradumi laikā no Jaunā gada līdz Ziemassvētkiem,» tēlaini salīdzina Lutere.
Atbildes uz jautājumu, kāpēc, sēžoties pie galda, cilvēki bieži zaudē kontroli pār savu uzvedību, ir centušies rast ārsti, filozofi un psihologi. «Apustulis Pāvils un Svētais Augustīns ir teikuši, ka «miesa vāja». Buda to nosaucis par kārdinājumu, kurā iekrītam. Freids runāja par cilvēka apziņu, kurai nepieciešams sajust gandarījumu,» zina teikt I. Lutere un skaidro: «Bioloģiskie likumi visiem ir vienādi, bet katrs rīkojas savādāk. Taču, ja izprotam bioloģiskās vajadzības, tad iemācāmies valdīt pār sevi un ieraudzīt arī to, ka pārtikas industrijas biznesa plāns ir pozicionēts uz to, lai cilvēki ēstu vairāk, vairāk, vairāk. Tam pamatā ir trīs būtiskas sastāvdaļas - sāls, cukurs un tauki. Lielā daļā ēdienu ir šī kombinācija, un cilvēks tiek «uzsēdināts» uz aizvien saldāka, treknāka, sāļāka ēdiena.»
Uzvara pār tieksmi uz neveselīgiem ēdieniem dod gandarījumu. «Un, ja šī uzvara atkārtojas, tas jau ir pamats pozitīvām pārmaiņām,» skaidro I. Lutere un piebilst: «Mēdz jau teikt, ka vecie ieradumi ir kā kuģa tauvas - pamatīgi, bet jaunie, ko veidojam palēnām un pamazām, - kā zirnekļa pavedieni, kuri pacietīgi jānostiprina. Katru dienu kaut kas jāizdara savādāk, lai kultivētu jaunos ieradumus. Tāpēc arī, ieejot veikalā, jāmaina maršruts, jāpēta citi plaukti un stendi, jāizvēlas citi produkti, nevis tie, pie kuriem esam pieraduši.»
Piparkūkas un kāposti
Lai, televizoru skatoties, neapēstu veselu bļodu mandarīnu, I. Lutere iesaka izvēlēties tos augļus, ko grūtāk nomizot. «Augļi organismā «iet» pa taisno uz tauku šūnu un tāpēc vakarā ļoti daudz ēst augļus nav ieteicams, skaidro I. Lutere un vēl atgādina: «Ja vien to enerģiju neiztērē, piemēram, ejot pastaigā ar suni.»
Ziemassvētku ēdienkartei raksturīgas dažādas garšvielu buķetes. «Visas Ziemassvētku garšvielas ir karsējošas un sildošas, pat gremošanu veicinošas. Katra paša ziņā paliek - kādās kombinācijās tās likt. Ja cilvēks pats zina, ka kuņģim nepatīk nekas ass, tad jāizvairās no pipariem,» stāsta Ilze Lutere. «Man vislabāk patīk kanēlis. Tas ir atbildīgs par ogļhidrātu vielmaiņu organismā,» teic ārste. Viņas Ziemassvētku galdā būs visi tradicionālie ēdieni, bet - mazliet savādāki. Būs sautēti kāposti, taču bez taukiem. Tos viņa sautē apelsīnu sulā ar brūno cukuru. «Būs galdā vistu aknu pastēte. To gatavoju ar burkāniem, dažādām garšvielām - pētersīļiem, pipariem. Būs arī tradicionālie zirņi. Bet pietiek katram pa saujiņai! Es mēģinu savā ģimenē mācīt, ka nevajag daudz, bet viss jāgatavo ar mīlestību, izdomu,» tāds ir I. Luteres padoms. «Arī zivs būs galdā! Bet šogad atteikšos gan no karpas, gan no laša. Pirkšu jau gatavas reņģu filejas, kuras uz cepešpannas kārtošu pamīšus ar dārzeņiem - kāļiem, kartupeļiem, topinambūriem, burkāniem. Kārtojumam pārkaisīšu citronpiparus, un - krāsnī iekšā. Cepeti var gatavot no liellopu gaļas, nevis tik ierastās cūkgaļas. Liellopu gaļu ieliek cepamajā maisiņā un pielej portera alu tik daudz, lai gaļa tajā būtu līdz pusei. Pēc stundas pusotras cepetis būs gatavs,» ar padomiem dalās daktere.
Pīrādziņu cepšanai Ilze Lutere iesaka izmantot pilngraudu miltus. Pīrāgi gan nebūs tik pufīgi, tie būs arī mazliet tumšāki, taču tikpat garšīgi.
Ziemassvētkiem piestāv karstie dzērieni ar ingveru, dzērvenēm. Lieliski garšo uzsildīta, gandrīz karsta ābolu sula ar ingveru un kanēli. Pieaugušie šo dzērienu var papildināt ar mazu balzama piešprici.
Tiem, kuri norūpējušies par svaru, pirms sēšanās pie galda vajadzētu izdzert kārtīgu glāzi ūdens vai tējas. «Ja ēšana paredzēta vakarpusē, tad nevajag sevi visu dienu mērdēt badā, jāēd ir sistemātiski, bet - nedaudz, tad nebūs vilka apetītes,» elementāras lietas atgādina uztura speciāliste. «Ēdiens vispirms jāuzliek uz sava šķīvīša un tad jābauda. Arī pie zviedru galda taču iet ar šķīvi, ēdienu saliek uz tā un tad nesteidzīgi to bauda.»
Svētki nav tikai ēšana
Fiziskās aktivitātes gan svētku laikā, gan nākamajā dienā ne tikai padarīs svētkus priecīgākus, bet arī palīdzēs tikt galā ar apēstā daudzumu. Dejas, ķekatas, spēles, atrakcijas, pastaigas - tas taču viss pieder pie svētkiem. Vārtīšanās pa gultu un kunkstēšana, ka vēders liels, prieku un enerģiju nevairos.
«Grūtāk mainīt ēšanas tradīcijas ir vecākajai paaudzei. Tikai tad, kad ārsts paziņo, ka holesterīna rādītāji neatbilst normai un cukura līmenis palielinājies, cilvēks ir gatavs mainīt ēšanas paradumus,» zina teikt Ilze Lutere un uzsver: «Ja runājam par ģimenes ēšanas paradumiem, tad bērnam pēc viena gada sasniegšanas jāsēž pie viena galda ar visiem un jāsāk mācīties veselīgi un pareizi ēst. Ja kopš bērnības tiks ievēroti veselīgas ēšanas principi, tad nākotnē būs atdeve. Bez šaubām, sekos bērnudārzs, kur faktiski nav izvēles iespēju. Būs jāpārdzīvo skolas laiks, kad tiks ēstas bulkas un dzerta kola. Bet pētījumi apliecina, ka tad, kad jaunais cilvēks veidos savu ģimeni, viņš atgriezīsies pie saviem bērnības ieradumiem, pie veselīgas ēšanas.»