Viņš negribot zīlēt, kas notiks, jo esot jurists, nevis matemātiķis, bet «var pieļaut jebko». Reformu partijas līdera skatījumā Vienotība mēģina strādāt no spēka pozīcijām, bet tāda pieeja nevarot novest pie rezultāta.
«Apgalvojums, ka Vienotība ir pieradusi nerēķināties ar partneru viedokli, ir tuvu patiesībai,» piekrīt arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš atgādināja, ka strīdīgais jautājums par Nacionālās apvienības (NA) prasību paredzēt finansiālo atbalstu demogrāfijas pasākumiem - tajā skaitā minimālā bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai no 100 līdz 140 latiem, tā izmaksas termiņu pagarinot līdz pusotra gada vecumam, - nav nekas jauns. To paredz jau pirms gada parakstītā vienošanās, kurā dzimstības veicināšanas pasākumi ir viena no valdības prioritātēm. Arī E. Demiters apstiprina, ka ir mēģinājums neievērot agrākās vienošanās vai mainīt to nosacījumus, kā tas bija ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pakāpenisku samazināšanu. Jūtams, ka RP un VL-TB/LNNK šajā budžeta sagatavošanas posmā ir sabiedrotās.
Kamēr premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) sākuši spēkoties ar partneriem, Vienotības Saeimas deputāti pilnīgā mierā bauda vasaras atvaļinājuma pēdējās dienas. Viens bija ārpus valsts un par norisēm koalīcijā nevarēja izteikties, cits bija lasījis tikai ziņu virsrakstus. Komentēt notiekošo tika deleģēts Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, kurš uzskata, ka ir jābūt iespējai agrākās vienošanās pārvērtēt. Viņaprāt, rietumvalstīs notiek tieši pretējais un jaunās māmiņas cenšas pēc iespējas agrāk atgriezties darba tirgū. Kad valdība Saeimā iesniegs nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, Budžeta komisija pieaicinās ekspertus un izvērtēs priekšlikumus. J. Reirs atgādināja, ka pērn vairāki pavadošie likumprojekti tika noraidīti. No viņa sacītā var secināt, ka nākamajā nedēļā valdība, visticamāk, nekritīs. Tas, cik stabila tā ir, drīzāk būs redzams oktobrī, kad budžetu vērtēs Saeimā. Valsts budžeta projektu plānots iesniegt parlamentā 1. oktobrī. Saeimas komisijām to varētu nodot 3. oktobrī, atvēlot deputātiem ilgāku laiku projekta izvērtēšanai, un 1. lasījumu paredzēt tikai 17. oktobrī.
Tiesa, premjers V. Dombrovskis publiski jau ir apšaubījis izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) kompetenci. Šim iespaidam pastiprinoties, var nonākt līdz neuzticības izteikšanai. Uz vaicāto, kā tādā gadījumā rīkotos Reformu partija, E. Demiters atbildēja: «Mēs uzskatām, ka Vjačeslavs ir kompetents, un neredzam iespēju nomainīt ministru.» J. Reirs skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumos ir paredzēts finansējums skolotāju algām, bet «ministrs jau cīnās par jaunām iniciatīvām, apejot Ministru kabinetu». Finanšu ministrs A. Vilks sociālajā vietnē twitter.com ministram ieteicis vispirms saskaitīt skolēnus. V. Dombrovska (RP) kolēģu teiktais liecina, ka strīds ir par iespējamo starpību starp maijā veiktās skolēnu skaitīšanas rezultātiem un to skaitli, ko varēs uzzināt tikai 13. septembrī, kad būs apkopoti līdz 1. septembrim veiktās skaitīšanas rezultāti.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) ceturtdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes Nacionālās apvienības paziņojumā par tās prioritātēm saskata pirms laika sāktās vēlēšanu cīņas pazīmes. R. Dzintars sacīja: «Katrai politiskajai organizācijai ir savi mērķi, un par tiem notiek aktīva cīņa, rēķinoties, ka var rasties arī zaudējumi.» Redzams, ka šajā cīņā iezīmējas visu triju valdības partiju prioritātes, ar kurām tās plāno sevi pieteikt Saeimas vēlēšanās. Vienotībai tā ir nevienlīdzības mazināšana, uz ko arī I. Viņķele liek uzsvaru, runājot par atbalstu demogrāfijas pasākumiem.
Zaļo un Zemnieku savienība uz notiekošo noskatās no malas un «ar dziļu ieinteresētību», kā sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, «katrs nu tagad izrādās, kā var, bet nebūs tā, ka tas sašūpos viņu draudzīgo kolektīvu, jo katram kaut ko atmetīs». A. Brigmanis ir runājis ar cilvēkiem, kuri esot pārsteigti par valdībā notiekošo. Vaicāts, vai tas varētu pavērt kādas iespējas ZZS, frakcijas vadītājs atbildēja: «Valdība nekritīs, un nevajag arī tās krišanu. Katram savs darbiņš jāpadara līdz galam.»