No 20 līdz 50 tūkstošiem latu gadā - tāda ir summa, ko papildus nāktos tērēt LNT un TV3, lai nodrošinātu likumā prasītos 65% no visiem raidījumiem valsts valodā. Turklāt jānodrošina, lai vismaz 51% no visiem raidījumiem būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, aicinot likumu neizsludināt. Telekompānijas iebilst tam, ka ierobežojumi neattiecas uz pārējiem Latvijā raidošajiem kanāliem. «Lai nacionālos komerckanālus skatītāji varētu redzēt bez maksas, tie Lattelecom maksā apmēram 10% no gada apgrozījuma par bezmaksas apraides nodrošināšanu. Savukārt visi pārējie kanāli, kas tiek retranslēti no Krievijas un citām valstīm, saņem naudu no maksas TV operatoriem par to, ka viņus var redzēt Latvijā,» uzsver LRA izpilddirektore Gunta Līdaka. LRA vēlas panākt vairāku likuma normu pārskatīšanu, tajā skaitā vismaz 30% no naudas, ko valsts piešķir par sabiedrisko pasūtījumu. Šobrīd šos līdzekļus saņem Latvijas TV, kaut arī komerckanāli uz tiem var pretendēt. Valodas ierobežojumi Latvijas kanālos var novest pie tā, ka krievu skatītāji izvēlēsies tikai Krievijas kanālus, brīdina G. Līdaka. Lattelecom gan skeptiski vērtē iespēju, ka LNT un TV3 bezmaksas apraidi pametīs. Līgumi ar abām kompānijām ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) par gluži neticamu veiksmi uzskata to, ka pēc 2013. gada beigām tiks pārtraukts Lattelecom monopols uz visām frekvencēm virszemes ciparu tīklā, un reģionālās TV varēs raidīt no saviem raidītājiem. Lattelecom gan uzskata, ka tas nozīmētu esošā vienotā apraides tīkla izjaukšanu, un vairs nebūs vienas organizācijas, kas pilnībā atbild par šo apraides veidu.