Valdības dienas kārtībā šonedēļ kārtējās pamatnostādnes un stratēģijas - šoreiz zinātni skarošas. Kā jau koncepciju un plānu lielvalstī pienākas, tās, šķiet, tapušas pārliecībā, ka lappušu skaits liecina par izpratni no valsts puses, kas kaut kad saulainā nākotnē izpaudīsies arī kā atbilstošs finansējums.
Izskatās, ka valsti zinātne interesē divos aspektos - kas notiek augstākajā izglītībā un zinātnes devums tam, ko pieņemts saukt par viedo ekonomiku, inovācijām utt.
Abi aspekti nenoliedzami ir svarīgi, tomēr ne mazāk būtiska ir regulāra informēšana par zinātnieku darbu, zinātnes popularizēšana sabiedrībā kopumā. Ja daļai sabiedrības priekšstats par zinātnes problemātiku ir samērā izplūdis, tad attieksme tā arī paliek līdzjūtīgas galvas šūpošanas līmenī, jo «ko gan no šīs valsts var gribēt» un «kas tad te pie mums var notikt». Savukārt politiķi zinātni uztver pirmām kārtām kā kaut ko naudā pārvēršama ģenerētāju, kas ir nāvējoši fundamentāliem pētījumiem vai, piemēram, Letonikai.
Tātad zinātnes popularizēšana. Šajā jomā ir daži izcili sasniegumi - piemēram, regulārās Zinātnieku naktis vai Muzeju naktis - kuriem jāvēl tikai veiksme arī nākotnē. Pietrūkst ikdienā internetā bez maksas iegūstamas informācijas par Latvijas zinātnē notiekošo. Tas, kas ir, lielākoties ir atsevišķu struktūru iniciatīva ar visiem no tā izrietošajiem jaudas ierobežojumiem. Piemēram, kaut kas atrodams Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda mājaslapā, kaut kas - atsevišķu fakultāšu lapās. Kaut kas labs notiek, apkopojot avotus tālākai izpētei (piemēram, humanitārajā jomā letonika.lv vai Nacionālās bibliotēkas digitālie projekti), kas ir, protams, noderīgi, tomēr nedod ainu par to, ko dara paši pētnieki.
Līdz ar to, ja ņem vērā, kādas summas valsts nereti atvēl krietni dīvainākiem mērķiem, kā saka, budžetam gabals nenokristu, ja dažus tūkstošus iedotu (kaut kā sēklas naudu) interneta vietnei, kurā interesenti var noklausīties lekciju ierakstus, intervijas ar mūsu zinātniekiem, iepazīties ar viņu publikāciju fragmentiem. Ja šādas vietnes nav, jārēķinās, ka pat tiem, kuriem interese par zinātni Latvijā ir, vai nu nav tādas naudas, lai pirktu informāciju jau grāmatu formā, vai arī jārēķinās ar laika patēriņu, lai saprastu, kur kas dažādās vietējās mājaslapās paslēpies. Ja runa ir par kādu modeli šādai vietnei, tad apzināti (jo tur taču cits turīguma līmenis!) neminēšu rietumu piemērus. Ja ir laiks un gribēšana, interesenti var novērtēt dažus interneta projektus Krievijā - vai nu dabas un eksaktajām zinātnēm veltīto www.elementy.ru, vai tematiski plašāko (papildu sociālās zinātnes) www.postnauka.ru.
Ja valsts politiskā vadība patiešām vēlas zinātnes uzplaukumu Latvijā, jāsaprot, ka svarīgs ir arī zinātnes prestižs sabiedrībā, sabiedrības informētība. Ir dīvaini nepārtraukti piesaukt «uz zināšanām balstītu sabiedrību» kā mērķi un neveicināt zināšanu pieejamību.