Koncerti sabira kā pupas

Interesanti, nezināju, ka diriģentiem ir rezervisti: Ir dzirdēti visādi rezervisti: Rezerves vokālists, ģitārists, pat bundzenieks. Hehe, arī lielai mākslai aizkulisēs interesanti iet!

jau tad, kad Ainārs mācījās LMA-ā, izcēlās ar talantu, lieliskām darba spējām, ar progresu, ar dziļu mūzikas izpratni un muzikalitāti, ko, kā zināms, nopirkt nevar...Prieks, ka beidzot, pēc čakla darba, ir rezultāti un, galvenais, ir veiksme! Konkursi NAV laimes spēle, bet gan cītīgs darbs, talants, veiksme. Cerams, ka tas ir tikai sākums, ko arī novēlu no sirds.

Labs raksts, kas rosina dazādas pārdomas par mūziķu dzīvi un darbu Latvijā, ir daudz patiesības - mēs netiekam novērtēti mājās, lai Tevi ievērotu, vai nu jābrauc prom, kaut vai uz vissū....o orķestrīti dzilos laukos kaut kur Eiropā vai ASV, lai būtu, ko ierakstīt CV, tāpat ar konkursiem. Rubiķis ir malacis, gadījās īstajā laikā īstajā vietā, jo mūziķu konkursi ir absolūta laimes spēle. Biju uz Kremeratas koncertu - ko lai saka, baigais aktieris, spēlē jau viņi paši, bet R.ņemas un klanas kā vismaz Ringu nodiriģējis. Labi, ka rakstā saglabāts R. runas stils - nožēlojams līmenis, puišelis, kuram derētu pasēdēt bibliotēkās utt.,labi, ka vismaz viņš grib mācīties.Kronis visam - izteiciens par koka gabaliem mūziķu rokās.Ja viņš tā domā, orķestri viņam nedrikstētu ļaut diriģēt, lai sēz, un mācās, un iedziļīnās, lai parunā ar mūziķiem, ko viņi domā par saviem ,,koka gabaliem''