Ja iepirkums tiek izsludināts dažādām pārtikas produktu grupām vienlaikus, piemēram, piena un graudu produktiem, tad vietējais ražotājs nereti tiek izslēgts no dalības, jo nevar piegādāt citas pārtikas produktu grupas, vienīgi pašu ražoto. Tas atkal un atkal noved pie tā, ka arvien biežāk konkursos uzvar starpnieki, kuri piegādā lētākus, bet mazāk kvalitatīvus produktus no ārvalstīm, piemēram, Polijas, Lietuvas un citām.
Prasība par lētāko cenu ietekmē kopējās tendences pārtikas produktu iepirkumos, jo ierasta parādība ir tā, ka uzvarētājs ne vienmēr var lepoties ar augstāko kvalitāti. Zinu, ka Zemkopības ministrija strādā pie Latvijas pārtikas kvalitātes sistēmas, kas paredz iepirkumos noteikt produktu kvalitātes specifikāciju. Jācer, ka šajā specifikācijā tiks pārstāvētas visas pārtikas produktu grupas.
Vērtējot graudaugu tirgu un prognozējot šogad gaidāmo situāciju, jāsecina, ka spekulācijas pasaules biržās var veicināt pārtikas cenu kāpumu pasaulē un Latvijā. Graudu cenas Latvijā un ārvalstīs vistiešākajā veidā saistītas ar norisēm pasaules biržās. Lai gan atsevišķos reģionos graudaugu ražas 2012. gadā patiešām bijušas zemākas, tās tomēr nebija rekordzemas. Prognozējam, ka spekulatīvu darījumu ietekmē iepirkumu cenas graudaugiem pasaules biržās turpinās būt stabili augstas un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā būtu gaidāms kritums.
Diemžēl pēdējā laikā cenu tendences biržās arvien vairāk nosaka spekulatīvi darījumi, kuru skaits un apjomi turpina pieaugt. Spekulatīvu darījumu ietekmē kāpj cenas gan pārtikas produktiem, gan arī degvielai. Savukārt degvielas cenu kāpums noved pie daudzu dažādu preču cenu kāpuma. Uzņēmējiem šobrīd ļoti grūti prognozēt ražošanai nepieciešamo izejvielu cenu attīstību nākotnē. Tas apgrūtina ražošanu un galaprodukcijas cenu noteikšanas politiku ilgtermiņā. Šobrīd cenu prognozes vairs nevar veikt, balstoties uz agrāk novērotām likumsakarībām.
Tāpēc ļoti svarīga ir efektivitāte. Pērn, piesaistot finansējumu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, Rīgas dzirnavnieks realizējis nozīmīgu investīciju projektu - apkures katla nomaiņu, būtiski samazinot energoresursu izmaksas. (Atteicāmies no fosilā kurināmā izmantošanas, tā vietā izvēloties videi draudzīgākās auzu atbiras, ko iegūst no ražotnē pārstrādātajām auzām.)
Viens no nozīmīgākajiem izaugsmes faktoriem ir eksporta attīstība, un patlaban eksports veido 30% no uzņēmuma apgrozījuma. Lielākie produkcijas eksporta tirgi ir Lietuva, Igaunija, Somija, Krievija un Ukraina. Par vienu no galvenajām prioritātēm esam izvirzījuši jaunu eksporta tirgu apgūšanu, piemēram, pērn tika uzsākts produktu eksports uz Čehiju, turklāt turpinās darbs eksporta aizsākšanai uz Lielbritāniju un Īriju.
* A/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors