Tagad raugāmies rudens virzienā ar cerībām, ka septembra otrā puse varbūt kompensēs vasaras saules deficītu, kas nozīmētu arī priecīgu rudens sēņošanu un godam nopelnītas balvas čaklākajiem sēņotājiem un interesantāko bilžu autoriem no konkursa atbalstītājiem Latvijas valsts meži un Mammadaba.
Jāteic, sēņu raža izskatās bagātāka un iedvesmojošāka nekā šīs vasaras beigās mežā bijušo stāsti, kas apgalvo, ka sēnes ir, bet klājiens varētu būt lielāks un arī tārpainu baraviku varētu būt mazāk. Dienas sēnes bildēs redzamas ne tikai šogad īpaši labi augušās gailenes, bet arī izcilas baravikas, apšu bekas, rudmieses, saulsardzenes, turklāt vairāki konkursa dalībnieki ir ļoti labi sēņu zinātāji, pat bērzlapēm pratuši noteikt sugu.
Konkursam iesūtītajās bildēs sveiki un veseli redzami arī citi meža iemītnieki, ne tikai sēnes - vardes, gliemji un arī daži tādi, kuri paši ir noslēpušies, bet atstājuši savu zobu pēdas uz sēnēm. Kā jebkurā nopietnā lietā, arī sēņošanā neiztiek bez mistikas - konkursa dalībnieki fiksējuši gan pateicības lūgšanas sēņu dievam, gan sēņu raganu riņķus.
Pozitīvākā atziņa ir viena, līdzīga tai, ko savulaik pierādīja konkurss Dienas zivs attiecībā uz lielām zivīm - sēņu meži Latvijā nekur nav pazuduši un konkurss turpināsies līdz brīdim, kamēr sniega sega klās vēl pēdējās neatrastās bekas!