Lai vētītu, kā kas tāds bijis iespējams, tika piesaistītas tiesībsargājošās iestādes, kā arī ASV Slepenais dienests. Tika vēstīts, ka lietotāju konti bijuši apdraudēti ilgāk nekā mēnesi un noplūdusi vairāk nekā 10 miljonu maksājumu karšu lietotāju informācija. Uzreiz pēc skandāla publiskošanas MasterCard akciju vērtība nokritās par 1,8%, Visa akciju vērtība - par 0,8% un American Express - par 0,1%.
Kaut gan apjomos krietni niecīgāks, pavisam nesen arī Igaunijā tika atklāts skandāls saistībā ar banku krāpšanas upuriem. 750 SEB bankas klienti Valgas apriņķī kļuva par starptautiskas banku karšu krāpšanās upuriem. Banka uz kāda bankomāta Valgas apriņķī atklāja aizdomīgu ierīci, kā arī konstatēja, ko no klientu kontiem nelegāli, turklāt Āzijā, noņemta nauda. Patlaban noris izmeklēšana, un banka solījusi kompensēt visus klientiem raudušos zaudējumus.
Tomēr Latvija uz citu valstu fona izskatās diezgan droši, atzīst Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Jānis Celms. Viņš stāsta, ka Latvijā gadā tādu gadījumu, kad tiek izmantotas nelegālas bankas kartes datu nolasīšanas ierīces, skaits mērāms dažos desmitos, turpretī citviet pasaulē - vairākos tūkstošos. J. Celms arī secina, ka Latvijā maksājumu karšu dati tika nolasīti 2007. un 2008. gadā. 2007. gadā par nelikumīgiem darījumiem ar maksājumu kartēm Latvijā tika aizturētas 27 personas. Savukārt 2008. gada pavasaris nozarē bija zīmīgs ar to, ka vairāki Igaunijas pilsoņi no vairāk nekā 100 maksājumu kartēm nelikumīgi izņēmuši 23 000 latu.
Maksājumu karšu dati pārsvarā tiek zagti Rīgā pie veikaliem esošajos bankomātos, tāpēc, izmantojot šādus bankomātus, ieteicams būt īpaši uzmanīgiem un, pamanot ko neparastu, ziņot bankai.