Krāslavu no šī saraksta izsvītroja. Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) tagad atcerējās tieši šos kādreizējā amatvīra vārdus, uzsverot, ka pat krīzes gados ES fondu līdzekļu apguvē Krāslava atradās līderu vidū, daudz neatpaliekot no Līvāniem, kas kopā ar Daugavpili un Rēzekni bija vienīgās Latgales pašvaldības, kuras iekļuva izredzēto sarakstā.
«Latgalei problēma nav miljonos, bet tajā, ka jebkurš investors, kurš tur grib izveidot kādu uzņēmumu, redz - ja Latvijā nevar atrast cilvēkus, kuri viņa uzņēmumā varētu strādāt, tad Latgalē cilvēku vispār nav. Bezdarbs tur ir tādēļ, ka daļa iedzīvotāju diemžēl jau nevar strādāt - negrib, alkohols, atraduši no normāla kapitālisma. Tur kaut kādā mērā vēl ir sociālisms,» tā intervijā telekompānijai PRO100TV pērn sacījis E. Zalāns, kura teikto atreferēja portāli. Tagad E. Zalāns atzīst, ka intervijās ir pieļāvis - kampaņās, ar ko domāta arī Latgales atbalsta programma, līdzsvarotu attīstību nevarēs panākt, un Latgalē alkoholisms ir problēma, tāpēc ir jāiegulda cilvēkresursos.
Latgales programma glābj
Valdības agrāk arī nebija novērtējušas to, ka Krāslavas novada ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības robeža. Pērn uzsāktā Latgales atbalsta programma novadu kompleksai attīstībai esot ļāvusi Krāslavai atsperties. G. Upenieks ir viens no tiem, kas izmanto katru iespēju, lai uzteiktu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP), kurš ļāvis noticēt, ka valdība pret šo reģionu neizturas kā pret norakstītu teritoriju. Kad Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) piedāvāja ES fondu naudu nākamajā plānošanas periodā dalīt, par kritēriju izvēloties iedzīvotāju skaitu teritorijā, Krāslava pagājušajā pavasarī izstājās no LPS. Organizācijā nav tikai divas pašvaldības - Krāslava un Rīga. Pēc vēlēšanām jaunā dome varētu lemt par atgriešanos LPS, pieļāva pašvaldības vadītājs.
Iebraucot Krāslavā pa Aglonas ielu, ieguldījumus ielu sakārtošanā gan nevar just, jo te ir bedre pie bedres. Vēlāk domē attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe nosauc skaitļus, kas liecina, ka tie tomēr nav mazie - ceļu infrastruktūrā un satiksmes drošībā ir ieguldīti 7,2 miljoni latu. Šā gada budžetā ES projektiem plānoti 5,6 miljoni latu. Aglonas iela ir viena no tranzītielām, kurai valdība pērn piešķīra līdzekļus no tranzītielu programmas virssaistību finansējuma, taču pie naudas pašvaldība varēja tikt tikai tad, kad jau bija uzsnidzis pirmais sniegs. Tagad tā atkārtoti sludina iepirkuma konkursu. No Latgales rīcības programmas naudas kā pirmos salaboja ceļus uz ražotnēm - arī uz Krāslavas pienu, kur ielu lielās piena mašīnas bija galīgi izdangājušas. Projektu nauda tiek ieguldīta arī pilsētas vēsturiskā centra sakārtošanā. Lai kā E. Sprūdžs kritizēja fondu naudas tērēšanu strūklakās, tieši ar šo objektu krāslavieši īpaši lepojas. Strūklaka atspoguļo pilsētas ģerboni - laivu ar pieciem airiem, tā parādot, kā vienā laivā Krāslavā kopā airē piecu tautību cilvēki - latvieši, krievi, poļi, baltkrievi un ebreji.
Partijas piederība nelīdz
Kad G. Upenieks 2009. gada vasarā kļuva par Krāslavas mēru, viņš sāka ar plānošanas nodaļas palielināšanu, jo projekti, viņaprāt, bija iespēja tikt pie naudas attīstībai. Latgales atbalsta programma daļēji kompensēja to, ko Krāslavai liedza laikā, kad Tautas partija vadīja valdību un arī Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju. Arī Krāslavas domes priekšsēdis Mečislavs Lukša toreiz bija no TP. Taču partija neatbalstīja visas savas pašvaldības, bet tikai tās, kas iekšējā konkurencē bija šo labvēlību izpelnījušās. G. Upenieks tajā laikā bija Saeimas deputāts - ja ne vienīgais, tad viens no nedaudzajiem krāslaviešiem, kas jebkad ievēlēts Saeimā. Viņš parlamentā nemaz nebija plānojis strādāt. Domāja tikai palīdzēt Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) iegūt lielāku ietekmi Saeimā. Taču neviens G. Upeniekam nebija pateicis, ka ievēlēšanas gadījumā viņš automātiski zaudē pašvaldības deputāta mandātu. Saeimā G. Upenieks neiedzīvojās un, kandidējot vietējās vēlēšanās 2009. gadā, atgriezās Krāslavā.
Tas notika ļoti pārliecinoši. ZZS novada domē ieguva 10 no 17 vietām un viena varēja izveidot vairākumu, bet pie viena galda tika nosēdināti visi - arī četri no Saskaņas centra ievēlētie deputāti un divi Jaunā laika domnieki. Viens no viņiem - Viktors Moisejs - kļuva par priekšsēža vietnieku. Tautas partijai domē bija viena vieta. Mēra amats tai nebija palīdzējis saņemt lielāku atbalstu. M. Lukša tagad strādā Rīgā. Krāslavieši īsti nevar pateikt, kāpēc viņam nesanāca tā, kā izdodas G. Upeniekam, kurš, dažuprāt, paņem ar savu harismu un to, ka spēj saprasties ar cilvēkiem. Citi domā, ka par ZZS sarakstu balso tāpēc, ka šis ir zemnieku novads. To, ka domē nav opozīcijas, apstiprina arī V. Moisejs, kurš varētu startēt no Vienotības saraksta, bet vēl to skaidri nepasaka. Viņa kolēģi atklāj, ka Vienotībai šeit nav piekrišanas pēc labklājības ministres Ilzes Viņķeles izteikumiem par pensionāriem. V. Moisejs faktiski ir mēra komandas cilvēks. To apliecina arī viņa teiktais: «Krāslavai ir noveicies, ka ir tāds Upenieks, kuram konkurentus neredzu. Viņš uzklausa visu domas un neiet uz konfliktiem.» Lūgti nosaukt pilsētā ietekmīgāko cilvēku, lielākā daļa uzrunāto minēja G. Upenieku, atzīstot, ka citus deputātus nemaz nezina. Vēl viens cilvēks, kura vārds izskanēja, bija pašvaldības aģentūras Labiekārtošana K direktors un arī domnieks Ēvalds Cauņa, ko var skaidrot arī ar viņa kompetencē esošo simtlatnieku programmu.
Bez pilsētas autobusa
Ja kāds saka, ka Latgalē nav cilvēku, tad uz Krāslavu to vismaz piektdienas agrā pēcpusdienā nevar attiecināt - tās centrā bija tik daudz ļaužu kā nevienā no līdz šim apmeklētajām pilsētām. Veikalos veidojās rindas, un autostāvvietās brīvu vietu atrast bija tikpat kā neiespējami. Varbūt tāpēc, ka Krāslavā nav sabiedriskā transporta, toties ir taksometri, kas daudz lētāk nekā citviet pārvadā pasažierus pa pilsētu, kurā no vienas malas līdz otrai ir kādi pieci kilometri. Krāslavā pašvaldības iestādes piektdienā strādā līdz pusdienlaikam, nedaudz pagarinot darba laiku citās darbdienās. Vasarās šis režīms ir kā medus maize ikvienam, kam ir lauku mājas vai veicami dārza darbi.
Pagājušajā piektdienā, kad Diena ieradās Krāslavā, G. Upenieks bija devies uz Baltkrieviju, kur notika sarunas par kopīgu projektu, lai pierobežā izveidotu loģistikas centru. Atšķirībā no dažu kaimiņpilsētu mēriem, kuri, pat aizbraucot uz Rīgu, nevar būt droši, vai viņu prombūtnē nenotiks apvērsums, G. Upenieks paļaujas uz saviem domubiedriem un nešaubās, ka viss būs izdarīts arī bez viņa klātbūtnes. Tā atklājās arī cilvēki, kas vēl bez priekšsēža ir ar zināmu svaru domē - vispirms jau otrs vicemērs, slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks. Kad Māris Kučinskis no Lielo pilsētu asociācijas bija Tautas partijā, viņam bija uzticēta atbildība par Krāslavu. «Upenieks ir pilsētas dvēsele. Kopā ar ārstu un izpilddirektoru [Jāni Geibu] viņš arī veido to kodolu, uz kura Krāslava turas,» tagad sacīja M. Kučinskis. Viņaprāt, priekšsēža izdošanos var skaidrot arī ar to, ka viņam ir labas attiecības ar kristīgajām konfesijām. «Un jebkurš ciemiņš tur tiek sagaidīts un lutināts ar pirmo tostu. Nekur nav tik liela viesmīlība kā Krāslavā,» viesošanos pilsētā atminas M. Kučinskis.
Vanda ir pensionāre, kuru Diena satika pilsētas centrā. Uz Krāslavu viņa pārcēlusies pirms pieciem gadiem no Rīgas, kur nodzīvojusi visu mūžu. Tagad atgriezusies mātes dzimtajā pusē. «Rīgā bija tādi kaimiņi, ka runāt negribas. Te visi cilvēki ir brīnišķīgi, labsirdīgi, palīdz cits citam, ir viesmīlīgi,» salīdzina Vanda. Viņa Krāslavu uzskata par ideālu dzīvesvietu pensionāriem, pieļaujot, ka jauniešiem te gan nav ko darīt. Taču pensionāram ir viss, ko vajag - svaigs gaiss, mežs, ogas, lētāka dzīvošana. Mēram veltītu kritisku viedokļu nebija daudz, bet - bija. «Pilsētā valda kliķe, kas te saimnieko gadiem - Upenieks, slimnīcas vadītājs un komunālās saimniecības priekšnieks. Visi brauc džipos, kas pirkti par pašvaldības naudu,» sacīja kāds krāslavietis, kurš strādā citā pašvaldībā. Uzrunātais piebilst, ka Daugavas mala ir aizaugusi ar krūmiem, bet parks - ar nezālēm, taču atzīst, ka, pateicoties ES naudai, ceļi tiek sakārtoti. Lūgts teikto komentēt, G. Upenieks apstiprina, ka domei ir džips un arī viņam personīgi pieder šāds auto. Uz domi priekšsēdis nāk kājām, jo dzīvo tai līdzās, bet auto vajag, lai apbraukātu 11 pagastus - uz piecu centriem var nokļūt tikai pa zemes ceļu.
Uz jautājumu, ko domes priekšsēdis un citi krāslavieši dara vakaros, viņš atbild: «Skatās filmas. Diemžēl kanālu, kur rāda Dinamo hokeja spēles, arī redzēt nevar.» G. Upenieks skatās arī Baltkrievijas televīzijas raidījumus par pašvaldībām, kas ir analītiskāki, nekā piedāvā telekompānijas Latvijā. Aktīvai sporta dzīvei te vēl nav radīta infrastruktūra, bet kredītu ņemt negriboties - gaidīs, kad varēs pieteikties kādā projektu konkursā. Pašvaldība gan piedāvā jauniešiem mazās investīcijas projektus par nelielām summām, kur dome, piemēram, piešķir 200 latus materiālu iegādei un jaunieši paši uzbūvē sev hokeja laukumu. Pašvaldības dzīve ir pakārtota ES piedāvātajām finansiālajām iespējām.