Paredzēts, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, kredītdevējiem, pirms līguma slēgšanas novērtēt iespējamā klienta spēju uzņemties finansiālās saistības. Likumprojektā noteikts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot arī informāciju par saistību izpildes pārkāpumiem - parādiem. Iecerēts, ka uzņēmēji kredītbiroju varēs izmantot kā platformu, kur vienuviet saņemt kredītinformāciju par attiecīgo personu tādā apmērā, kādā to paredz normatīvie akti. No Valsts ieņēmumu dienesta ziņas par personas ienākumiem varēs saņemt tad, ja viņa aizņēmuma summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka.
Plānots, ka kredītbiroji to klientiem - uzņēmējiem - palīdzēs novērtēt potenciālā sadarbības partnera kredītrisku, pasargājot tos no zaudējumiem, ko var radīt nenomaksāti rēķini, savukārt iedzīvotājiem kredītbiroju darbības rezultātā varētu tikt atvieglota piekļuve kredītresursiem un pakalpojumiem ar pēcapmaksu. Tas iespējams, jo komersantiem samazinātos ļaunprātīgo nemaksātāju radītie zaudējumi un tos nebūtu jāsedz pārējiem klientiem pakalpojuma cenu veidā. EM valsts sekretārs Juris Pūce, vaicāts, kāpēc darba grupa nav izšķīrusies par labu vienai centralizētai iestādei, kurā tiktu apkopota kredītinformācija, skaidro, ka galvenokārt tas saistīts ar valsts finansiālajām iespējām, sevišķi sākotnējām investīcijām kredītbiroja izveidei. «Nav neviena racionāla iemesla valstij šo pakalpojumu pārņemt - valsts būtu mazāk efektīva, lēnāka, īpaši ilgākā laika posmā,» skaidro J. Pūce. Viņš norāda arī uz faktu, ka centralizēta kredītbiroja gadījumā tā attīstība būtu tieši atkarīga no nodokļu maksātāju naudas. J. Pūce uzskata, ka bažām par neskaitāmiem kredītbirojiem nav pamata - Latvijas tirgū tādu varētu būt vien pāris. Šāds modelis ar ļoti retiem izņēmumiem darbojas arī visās Eiropas valstīs, kurās tiek sniegti kredītbiroja pakalpojumi. Paredzēts, ka kredītbirojus licencēs Datu valsts inspekcija, kurai būs arī tiesības pieņemt lēmumus par licences apturēšanu vai anulēšanu, veikt auditus.
«Komersantiem esošā situācija prasa ievērojamus resursus maksātspējas novērtēšanai, jo datu pieprasīšana ir tehniski sarežģīta,» skaidro Armīns Kalniņš, Creditinfo Latvia vadītājs. Viņš norāda - tā kā liela daļa informācijas joprojām ir neprecīza, neaktuāla vai nav pieejama vispār, kreditēšanas riski jebkurā gadījumā saglabājas augsti. A. Kalniņš uzskata, ka tas apgrūtina uzņēmējdarbību, samazina komersantu konkurētspēju un sadārdzina gala produktu Latvijas patērētājiem.
«Likuma izstrādi vērtējam pozitīvi. Caurspīdīga un atklāta kredītvēsture ir viens no pārbaudītiem instrumentiem godīga aizņēmēja atpazīšanai,» norāda Ivars Svilāns, Swedbank komunikācijas vadītājs Latvijā. Lai arī jau šobrīd komercbankas var pārbaudīt klientu maksātspēju tikai tām pieejamā Latvijas Bankas kredītu reģistrā, Swedbank nākotnē izmantošot arī kredītbiroju pakalpojumus.