Kredītbiroju darbības pamatā ir nepieciešamība sniegt ticamu un precīzu informāciju par klientu tiem uzņēmumiem, kuru pakalpojumi saistīti ar kredītrisku. Citiem vārdiem sakot, visi tie uzņēmumi, kuri kreditē savus klientus aizdevumu veidā vai arī saņemot samaksu par preci vai pakalpojumu ar pēcapmaksu, ikdienā sastopas ar gandrīz nepārvaramu problēmu objektīvi un precīzi novērtēt klientu spēju atmaksāt izsniegtos līdzekļus.
Nepastāvot konkrētam problēmas risinājumam, katrs pakalpojumu sniedzējs savā veidā mēģina izbēgt no riska, ka klientam izsniegtie līdzekļi netiks atgūti. Piemēram, bankas, lai izvairītos no iepriekš pieļautajām kļūdām, kredītus izsniedz ļoti piesardzīgi.
Savukārt patērētāju kreditētāji izvēlējušies iespējamo aizdevuma neatmaksāšanas risku ierēķināt aizdevuma procentu likmē un pārlikt to uz maksātspējīgo klientu pleciem. Nekustamo īpašumu apsaimniekotāji par klienta finansiālajām grūtībām uzzina tikai pēc vairāku mēnešu parāda uzkrāšanās un savus zaudējumus lūdz kompensēt no pašvaldību budžetiem vai arī pārliek uz citu namīpašnieku pleciem.
Lieki piebilst, ka neviens no minētajiem risinājumiem nav optimāls, jo noved pie situācijas, kad par atsevišķu personu parādiem maksā tie, kuri godprātīgi pilda savas saistības. Nav būtiski, vai samaksa tiek veikta kredīta procentu vai nelietderīgi iztērētu nodokļu ieņēmumu veidā, jo neviens no minētajiem risinājumiem nav taisnīgs.
Kredītbiroju uzdevums ir vienviet apkopot informāciju gan par personas mantisko stāvokli, gan arī saistību izpildes maksājumu vēsturi un palīdzēt uzņēmumiem, kuru pakalpojumi saistīti ar kredītrisku, labāk izvērtēt potenciālā klienta maksātspēju. Iecerēts, ka, izvērtējot klienta mantisko stāvokli no ticamiem avotiem, uzņēmumi spēs saviem klientiem piedāvāt individuāli pielāgotus noteikumus, kas atbilst personas līdzšinējai maksāšanas kultūrai. Tāpat pie ieguvumiem tiek minēta izmaksu samazināšana saistībā ar informācijas par klienta maksātspēju iegūšanu, kā arī atteikšanās no nepieciešamības potenciālajiem klientiem iesniegt izziņas par ienākumiem, īpašumiem un citām saistībām.
Jebkura šāda mēroga informācijas apkopošana parasti tiek pavadīta ar bažām, ka informācija, iespējams, tiek izmantota ļaunprātīgi un dod iespēju nesankcionēti iejaukties personas privātajā dzīvē. Šie riski attiecas arī uz kredītbirojiem, tāpēc iecerētais kredītbiroju darbības princips paredz augstus drošības standartus gan kredītbiroja dibināšanas, licencēšanas, gan arī darbības uzraudzības veidā.
Lai gan būtu pārlieku optimistiski sagaidīt, ka kredītbiroju darbības ieviešana automātiski atrisinās visas ar kredītrisku saistītās problēmas, tā izveidošana ir vērtējama kā solis pareizā virzienā. No patērētāja skatu punkta raugoties, šādai sistēmai jau drīzumā vajadzētu nest taustāmus rezultātus labāku kredīta, auto līzinga vai pirkuma noteikumu veidā.
* Zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris, zvērināts advokāts