Taču par to, ka daļā sabiedrības pēc šāda kredīta būtu pieprasījums, liecina bankas Citadele veiktā aptauja, kurā vecāka gadagājuma respondenti vecumā virs 50 gadiem norādījuši - ja būtu iespēja, kredītu visbiežāk ņemtu tieši medicīnas izdevumu segšanai.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti gan pieļāva, ka šāda ideja būtu apsverama un to varētu darīt jaunveidojamā vienotā Attīstības finanšu institūcija (AFI), kura pārņems Altum (bijusī Hipotēku un zemes banka), Latvijas Garantiju aģentūras un Lauku attīstības fonda funkcijas.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis bilst, ka «AFI orientējas uz valsts atbalstu uzņēmējdarbībai un lauksaimniecībai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, tādējādi nākotnē netieši atgūstot valsts ieguldījumu un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Valsts jau sniedz savu tiešo finansējumu plānveida medicīnas pakalpojumu veikšanai. Vienlaikus jāatzīmē, ka piesardzīgi jāvērtē iniciatīvas, kas var stimulēt privātpersonu aizņemšanos, lai neveicinātu pārmērīga kredīta sloga veidošanos».
Veselības ministrija (VM) uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir jāmeklē citi risinājumi, uzsver VM pārstāvis Oskars Šneiders. Faktiski jautājums par valsts galvotu kredītu šiem pakalpojumiem ir radies tāpēc, ka uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir rindas, piemēram, uz endoprotezēšanu tā var būt pat vairāku gadu garumā. Savukārt maksājot pašam, pakalpojumu iespējams saņemt uzreiz.
O. Šneiders norāda - ja nebūtu rindu, jautājums par kredītiem nebūtu aktuāls. Taču rindas ir jāmazina nevis ar galvojumu palīdzību, bet finansējuma palielinājumu. «Pats galvenais, kas būtu jāizdara, - katram valsts apmaksātajam pakalpojumam jānosaka termiņš, kurā tas garantēti tiek sniegts. Taču to var izdarīt tikai tad, ja tam pretī ir finansējums. Pašreizējais veselības aprūpes budžets ir par mazu, lai katram pakalpojumam varētu noteikt saņemšanas termiņu,» skaidro O. Šneiders. Cita iespēja, ja netiek palielināts finansējums, ir pārskatīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, to sašaurinot. O. Šneiders arī norāda, ka valsts garantēto kredītu gadījumā noteikti palielinātos birokrātija un tās būtu pietiekami lielas administratīvās izmaksas, jo katrs kredīta pieteikums būtu rūpīgi jāizvērtē. Turklāt tā būtu arī riskēšana ar nodokļu maksātāju naudu, jo simtprocentīgi visi kredīti nekad netiek atdoti.
Arī sabiedrības veselības eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis atzīst, ka nav minētās idejas piekritējs. «Tas būtu pretēji Eiropas un Pasaules Veselības organizācijas ideoloģiskajam uzstādījumam, ka veselības aprūpes pakalpojums ir universāla cilvēktiesību sastāvdaļa, nevis tirgus prece. Arī Latvijā mums nav maksas medicīnas. Cita lieta ir rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, taču tad ir jādomā, kā tās mazināt, nevis kā pāriet uz maksas medicīnu,» ir pārliecināts profesors Briģis.