Vārdā nenosauktā portālā vārdā nenosaukts autors raksta par vārdā nenosaukta laikraksta vārdā nenosauktu bijušo laikraksta redaktori.
Baidos, cienījamo lasītāj, ka būšu tev sajaucis galvu, mēģinot atdarināt rakstnieka kunga stilu. Tāpēc viņu saukšu vārdā. Tas ir Otto Ozols.
Es gan nesaprotu, kāpēc Otto Ozolam pietiek drosmes nosaukt sevi vārdā, vismaz parakstīties ar pseidonīmu, bet nepietiek drosmes uzrakstīt cilvēka uzvārdu, par kuru viņš raksta, izsakot versiju, kas ir tik skarba, ka maz neliekas. Jo, izlasot Ozola rakstu, kļūst skaidrs, ka Latviju vada Kremlis ar saviem aģentiem. Turklāt, izrādās, pie visām Latvijas nelaimēm, pie tā, ka mēs sēžam uz Krievijas «gāzes adatas», arī pie tā, ka apsaukājam krievus, bet ievēlam Saskaņas centru, ir vainīga viena galvenā Kremļa aģente.
Autors šausminās par murgiem, kurus par Latviju sacerot Krievijas mediji. Taču pats izsaka versiju, ka Latvijā politiku nosaka «par Latviju atbildīgi Kremļa funkcionāri». Turklāt starp tiem viņš īpaši izceļ vienu personu, kas «90. gados pārņēma savā kontrolē lielāko un ietekmīgāko laikrakstu».
O. Ozols raksta, ka «Krievijas propaganda veicina apdraudējuma sajūtu Latvijas krievu kopienā no vienas puses un provocē aizdomas no pretējās puses». Bet Krievijas propagandas izpalīgi ir skarbie nacionāļi, kas spēlē tik nepieciešamos tēlus, lai uzburtu ticamu vīziju par «naidīgo Latviju». Patiesība esot tik brutāla un vienkārša, ka nopietnajam analītiķim Ozolam ir acīmredzama.
Man gan acīmredzams ir fakts, ka šī «ietekmīgā akcionāre, kas pārdeva savas akcijas par iespaidīgu summu», atstāj uz Ozolu tik fascinējošu ietekmi kā čūska uz trusīti, ka viņš baidās viņu nosaukt pat vārdā. Un tikpat acīmredzams ir fakts, ka ne tikai Krievijas, bet arī Rietumu virziens politikā nemaz nekautrējas izmantot tās pašas lietas, par kurām raksta norūpējies Ozols.