2011. gada Valsts domes vēlēšanās, kurās milzīgā apmērā notika rezultātu viltošana par labu Kremļa partijai, Vienotā Krievija saņēma «tikai» 49% nodoto balsu (2007. gada vēlēšanās - 64%). Svētdien notiekošajā balsojumā politiskajam spēkam būs grūti cerēt pat uz iepriekšējo vēlēšanu rezultāta atkārtošanu, jo daudzi Krievijas iedzīvotāji vaino valdošo partiju valsts ekonomiskajās nedienās. Tomēr tā nav liela bēda, jo Kremlis ir veicis priekšdarbus, lai saglabātu Vienotās Krievijas dominanci arī turpmāk.
Cer uz zemu aktivitāti
Varas nekaunīgā rīcība, 2011. gada parlamenta vēlēšanās viltojot rezultātus, izraisīja plašākos protestus Krievijā kopš prezidenta Vladimira Putina nākšanas pie varas 1999. gadā. Tādēļ Kremlis vēlas novērst iespēju, ka arī šoreiz pēc vēlēšanām pilsoņi masveidā varētu pulcēties ielu demonstrācijās. Valdošā elite no tā ļoti baidās, jo labi apzinās valsts dramatisko sociālekonomisko stāvokli, kura dēļ miljoniem Krievijas iedzīvotāju ir ievērojami pasliktinājies dzīves līmenis.
Kremļa galvenais uzdevums pirms šā gada vēlēšanām bija panākt, lai pēc balsošanas nebūtu pamata apsūdzēt varasiestādes rezultātu viltošanā. Maijā tika nomainīts ilggadējais Centrālās vēlēšanu komitejas vadītājs Vladimirs Čurovs, kura vietā stājās pazīstamā cilvēktiesību aizstāve Ella Pamfilova. Ar Kremļa svētību parlaments atcēla dažādas barjeras, kas iepriekšējās vēlēšanās liedza piedalīties tā dēvētajām ārpussistēmas opozīcijas partijām, tādēļ šoreiz varēja balotēties arī vairāki pazīstami Kremļa kritiķi. Uz vēlēšanām uzaicināti arī 500 novērotāju no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas.
Tas gan nenozīmē, ka Kremlis vispār necenšas panākt sev vajadzīgo vēlēšanu iznākumu. Līdz šim Valsts dome vienmēr vēlēta decembrī, bet vēlēšanu pārcelšana par trīs mēnešiem agrāk nav vienkārši vēlme kaut ko pamainīt. Analītiķi uzskata, ka tas darīts ar aprēķinu, ka septembrī vēlētāju aktivitāte būs zema, no kā visvairāk varētu iegūt tieši valdošā partija.
Neatkarīgā socioloģisko pētījumu centra Levada trīs nedēļas pirms vēlēšanām veiktajā Krievijas iedzīvotāju aptaujā tikai 20% respondentu apgalvojuši, ka obligāti balsos (februārī - 47%), bet 15% atbildēja, ka pilnīgi noteikti to nedarīs. 22% potenciālo vēlētāju nevarēja atbildēt, par ko balsos un vai vispār dosies uz vēlēšanu iecirkni, raksta Newsweek.
Vaino valsts nedienās
Tajā pašā aptaujā 31% respondentu sacīja, ka vēlēšanās balsotu par Vienoto Krieviju. Tas ir ievērojams atbalsta kritums, salīdzinot ar jūliju, kad par varas partiju bija gatavi balsot 39% Krievijas iedzīvotāju, un aprīli, kad politisko spēku atbalstīja 42% vēlētāju.
Vēlētāji Kremļa stutēto partiju, nevis prezidentu V. Putinu, kuru atbalsta 80% Krievijas iedzīvotāju, vaino ekonomikas lejupslīdē un augstajā inflācijā.
Tomēr sabiedrības neapmierinātība ar valdības darbu un Vienotās Krievijas zemais reitings diez vai traucēs varas partijai uzvarēt vēlēšanās un saglabāt tajā absolūto balsu vairākumu.
To nodrošinās izmaiņas vēlēšanu kārtībā, jo šoreiz pusi no 450 Valsts domes deputātiem izraudzīsies vienmandāta apgabalos, bet pārējos ievēlēs no partiju sarakstiem, kas pārvarēs 5% balsu barjeru. Tieši vienmandāta apgabali Vienotajai Krievijai var nodrošināt lielu deputātu skaitu.
«Vēlēšanas apliecinās, ka pat laikā, kad Krievija piedzīvo ekonomiskās grūtības, dzīves līmeņa samazināšanos un neiepriecinošas izaugsmes perspektīvas, Kremlis joprojām ir spējīgs izmantot balsojumu savā labā,» respektablo politisko risku izpētes uzņēmumu Eurasia Group citē ziņu aģentūra Bloomberg.