«Tas ir saistīts ar mēģinājumiem ietekmēt politiskos procesus, to skaitā dažāda līmeņa vēlēšanas, un pilsoniskās sabiedrības institūcijas, piešķirot dotācijas,» ASV paziņojumu par Maskavas biroja slēgšanu komentēja Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievijas varasiestādes arvien ciešāk ierobežo nevalstisko organizāciju darbību, jo uzskata, ka tās saņem finansējumu no ārzemēm, lai speciāli veicinātu politiskos nemierus, vēstīja BBC.
«Krievijas vara pēdējos gados skaidri norādījusi, ka redz Krieviju kā lielvaru un palīdzības sniedzēju, nevis saņēmēju,» Reuters norādīja Metjū Rojankis no Kārnegi Starptautiskā miera fonda. «Pievienojiet tam saspīlējumu ap protestiem pirms un pēc vēlēšanām, ko Kremlis sauc par ASV finansētu nevalstisko organizāciju roku darbu, kā arī dziļās domstarpības ar ASV par demokrātijas centieniem Tuvajos Austrumos, un jūs varat saprast, kādēļ Krievija šobrīd pieņēmusi šādu lēmumu.»
Paziņojot par Maskavas biroja slēgšanu, ASV solīja nepārtraukt atbalstu Krievijā. «Mēs esam neizsakāmi lepni par to, ko USAID pēdējās divās dekādēs sasniedzis Krievijā,» uzsvēra ASV Valsts departamenta pārstāve Viktorija Ņūlenda, kas izvairījās kritizēt Krievijas lēmumu.
USAID 1961. gadā dibināja toreizējais ASV prezidents Džons Kenedijs. Šobrīd organizācija darbojas vairāk nekā 100 valstīs, un tās mērķis ir sniegt palīdzību tādās jomās kā ekonomiskā attīstība, veselības veicināšana, humanitārā palīdzība un demokrātijas attīstība. Savu darbību Krievijā USAID uzsāka pēc Padomju Savienības sabrukuma un šo divu dekāžu laikā dažādās palīdzības programmās šajā valstī ieguldījusi teju trīs miljardus dolāru (1,61 miljards latu).