Tautas ienaidnieks
Josifs Džugašvili, kurš pasaules vēsturē iegājis ar pseidonīmu Staļins, dzimis 1879.gada 21.decembrī Gruzijā (citi avoti gan vēsta, ka patiesībā viņš dzimis 1878.gada 18.decembrī). Pēc boļševiku revolūcijas viņš kļuva par Ļeņina pēcteci un valdīja Padomju Savienībā no 1922. līdz 1953.gadam. Šajā laikā viņš centās pārveidot atpalikušo PSRS par industriāli attīstītu lielvalsti, bet vienlaikus īstenoja masu represijas pret komunistiskā režīma pretiniekiem. Staļina atbalstītāji uzskata, ka viņa lielākais sasniegums bija uzvara Otrajā pasaules karā. «Viņš bija mūsu glābējs. Ja nebūtu viņa, vācu Būhenvalde būtu izveidota Urālos un Sibīrijā,» apgalvo komunistu deputāts Viktors Iļjuhins.
Krievijas komunisti nevēlas atzīt, ka Staļins vainojams miljoniem cilvēku nāvē; viņa režīms mērķtiecīgi iznīcināja «tautas ienaidniekus», veicināja badu Ukrainā, izveidoja Gulag nometņu sistēmu, deportēja veselas tautas uz nomaļiem PSRS reģioniem. «Staļins parakstīja dekrētu, ka bērnus no 12 gadu vecuma var nošaut kā tautas ienaidniekus. Kurš nelietis vēl uzdrošināsies viņu aizstāvēt?» nesen pavēstīja radiostacijas Eho Moskvi komentētājs Matvejs Ganapoļskis. Staļina mazdēls Jevgeņijs Džugašvili par šiem izteikumiem iesūdzējis Eho Moskvi tiesā, pieprasot desmit miljonu rubļu (159 000 latu) kompensāciju par Staļina piemiņas zaimošanu.
Mīts par ģeniālo vadoni
Staļinu aizstāv arī Krievijas komunistu līderis Genadijs Zjuganovs, kurš apgalvo, ka Staļins izglābis pasauli no «brūnā mēra». G.Zjuganovs raksturojis Ribentropa-Molotova paktu kā «ģeniālu sasniegumu ģeopolitikā».
Krievijā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 37% aptaujāto pozitīvi vērtē Staļinu, bet 24% ir negatīvs viedoklis par «tautu tēvu». 54% augstu vērtē Staļina līdera īpašības, tomēr 58% uzskata, ka pašlaik Krievijai nav vajadzīgs Staļina tipa vadonis. Staļina idejām Krievijā joprojām ir diezgan daudz atbalstītāju; pagājušogad viņš ieņēma trešo vietu aptaujā par visu laiku izcilāko krievu. «Krievijas sabiedrībā nostalģija pēc Staļina saglabāsies tik ilgi, kamēr mums nebūs īstas demokrātijas un patiesas sociālās līdztiesības,» laikrakstam Kommersant stāsta Krievijas vēstures profesors Nikolajs Naumovs.