To, ka grupu tūrisms Krievijā lēnām virzās uz krahu, apliecina arī cita pēc citas pienākošās ziņas par bankrotējošām tūrisma kompānijām. Piemēram, pagājušajā piektdienā viena no lielākajām Krievijas tūrisma kompānijām Intaer paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. Kā iemesls tika minēts «būtisks valūtas kursa pieaugums un negatīvā politiskā situācija».
Portāla baltictravelnews.com direktors Aivars Mackevičs individuālo tūrismu saista ar vēlmi nodrošināties priekšdienām. «Daļai uzkrājies kaut kāds kapitāls, un viņi bažījas, kā situācija attīstīsies pašā Krievijā. Liela neziņa ir par to, kas notiks tālāk ar sankcijām. Katrs grib, lai šis kapitāls ir drošībā, lai ar to vēlāk varētu darboties arī viņu bērni,» Dienai skaidro A. Mackevičs. Viņš piebilst, ka Baltijas valstis Krievijas iedzīvotājiem ir labs patvērums. Tās atrodas tuvu dzimtenei, un te var runāt krieviski. «Krievijas tūristi uz Latviju brauc aptaustīt vidi. Ja nu gadījumā būs jāmūk no valsts, tad šī viņiem liekas piemērota vieta,» teic eksperts.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Gaikste Dienai atzīst, ka karadarbība Ukrainā ietekmējusi tūristu grupu skaitu gan no Krievijas, gan tālākiem pasaules reģioniem. «Ja viesnīcai sezonā tiek atceltas vairāk nekā 20 grupu, nav grūti aprēķināt zaudējumus,» secina S. Gaikste. Kā piemēru viņa min Japānu, sakot, ka parasti tūristu grupas no šīs valstis apmeklēja Baltiju kopā ar Sanktpēterburgu. «Tagad viņi atsakās, jo nevēlas apmeklēt Sanktpēterburgu. Ir arī grupas, kas paskaidro, ka nevēlas uz šejieni braukt, jo karadarbība ir pārāk tuvu. Piemēram, mūsu Eiropas kolēģi mēdz jaukt Baltijas valstu galvaspilsētas, turpretim no tālākām valstīm Baltiju uztver kā reģionu, kas atrodas līdzās karadarbībai,» teic S. Gaikste.
Hotel Jūrmala SPA Pārdošanas nodaļas vadītāja Dace Strēle stāsta, ka vasaras periodā ceļotāji no Krievijas un NVS valstīm kļuvuši apdomīgāki un naudu tērējuši piesardzīgāk. Saistībā ar situāciju Ukrainā viesu skaits no Krievijas samazinājies aptuveni par 10%. «Šī gada tendence parāda, ka Krievijas ceļotājs rezervē viesnīcu pēdējā brīdī, izmantojot on-line rezervēšanas sistēmas. Tas skaidrojams ar to, ka ļoti daudziem jau ir gada vīza un viņi pie mums var doties jebkurā brīdī. Pēdējā laikā vairāki Krievijas tūrisma operatori ir pārtraukuši savu darbību, līdz ar to ceļotājs kļūst piesardzīgs un paļaujas uz tādām globālām rezervācijas sistēmām kā Booking.com,» norāda D. Strēle.
Nupat medijos izskanējusi informācija, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ Liepājā samazinājies Krievijas tūristu skaits. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Hadarovičs Dienai gan teic, ka mediji viņu pārpratuši. Par samazinājumu liecina vien tas, ka Krievijas tūristi mazāk vērsušies Liepājas Tūrisma informācijas birojā. Sarunās ar Krievijas tūristiem atklājušās viņu bažas par to, vai Latvijā var justies droši. «Viņi baidās, kādu attieksmi no Latvijas iedzīvotājiem saņems, ņemot vērā to, kas notiek Latvijā. Bažījas, vai netiks uztverti kā ienaidnieki,» norāda J. Hadarovičs. Viņš arī pieļauj, ka viesu skaits varētu samazināties sankciju dēļ. Daļai Krievijas tūristu varētu būt patriotiska nostāja - ja Eiropas Savienība ir ieviesusi sankcijas pret Krieviju, tad kāpēc viņiem jābrauc uz Eiropas Savienību un jātērē tur sava nauda.