Jau ziņots, ka šobrīd savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai prasījumam par krievu valodu kā otru valsts valodu pavērtu ceļu uz referendumu. Līdzās akcijas iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda aktivitātēm, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) ar savu parakstu paustajam atbalstam televīzijas kanāls PBK īstenoja arī informatīvu kampaņu, kuras viens no vadmotīviem bija «gribu runāt savā dzimtajā valodā».
Kā zvana, tā atbild
Kā pārliecinājās Diena eksperimenta laikā, runājot krieviski, pilnīgi neviens no sazvanītajiem gan privātiem, gan valsts vai pašvaldību uzņēmumiem neaicināja zvanītāju runāt latviski, turklāt vairākās vietās zvanītājam pat centās atbildēt krieviski. Arī aptaujā iestāžu darbinieki noliedza, ka krievu valodā runājošam cilvēkam varētu būt kādas problēmas. «Parasti jau krieviski vien zvana, latvieši zvana stipri retāk. Tomēr man tas nekādus kreņķus nesagādā, man nav problēmu atbildēt un parunāties ar to cilvēku krievu valodā,» Dienai skaidroja darbiniece Gaiļezera slimnīcā, kas strādā pie informatīvā tālruņa. Tādu pašu atbildi Diena saņēma arī Stradiņa slimnīcā: «Kādā valodā cilvēks zvana, tādā arī parasti atbildam.» Arī vienā no Latvijas novadiem - Aizputē, kur latviešu īpatsvars ir būtiski lielāks nekā cittautiešu, ar valodas lietojumu aizspriedumu neesot. Pašvaldības pārstāve gan norādīja, ka faktiski nesaņem zvanus krievu valodā. Tomēr, ja zvana krieviski, visticamāk, tas varētu būt kāds lietuviešu tirgotājs pirms gadatirgus, un viņa bez grūtībām spējot atbildēt arī krieviski: «Es esmu no tās paaudzes, kas māk krievu valodu. Nē, man nebūtu grūti atbildēt krievu cilvēkam krieviski.»
Latviski runā ne visi
Tajā pašā laikā tikai latviski runājošiem cilvēkiem gan varētu rasties atsevišķas problēmas, zvanot, piemēram, uz nelieliem privātuzņēmumiem. Kā eksperimentā pārliecinājās Diena, bija vairāki uzņēmumi, kuru pārstāvji nemaz necentās ar zvanītāju runāt latviski, īstenojot modeli - jautā latviski, atbild krieviski. Tiesa, lielākoties jautājumi tika saprasti, izņemot kādu datortehnikas tirdzniecības uzņēmumu, kura pārstāvis vairākkārt pārjautāja, ko zvanītājs īsti grib. Lielākos uzņēmumos, lai arī atbildētāju vidū dažkārt bija jūtams krievu valodas akcents, atbildes tika sniegtas latviski. Aptaujājot pašvaldības, kurās ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, Dienai noliedza, ka ar latviešu valodu būtu kādas problēmas. Daugavpils domes darbiniece atzina, ka lielākoties zvanus saņem no krieviski runājošajiem, tomēr arī, ja kāds zvana latviski, saruna grūtības nesagādājot, jo visi darbinieki labi pārvalda latviešu valodu. «Domē bieži vēršas pavecāki iedzīvotāji ar sadzīviskas dabas jautājumiem. Mana dzimtā valoda ir krievu, un būtu muļķīgi, ja es tantiņai, kas ir piezvanījusi un runā krieviski, visu tagad stāstītu latviešu valodā. Es domāju, ka tas ir loģiski,» norādīja domes darbiniece.
Sūdzību skaits aug
Saskaņā ar likumu, ja zvanītājs runā, piemēram, krieviski, atbildēt krievu valodā ir atļauts, savukārt, ja zvana latviešu valodā, ir jāatbild latviski. Tas attiecas arī uz telefona sarunām. Administratīvais sods par Valodas likuma pārkāpumiem ir no 25 līdz 200 latiem.
Pērn Valsts valodas centrs (VVC) sastādījis aptuveni 800 protokolu par valsts valodas pārkāpumiem, šogad pēdējo mēnešu laikā sūdzību skaits ir pieaudzis, kopumā jau šogad fiksēti 1010 pārkāpumi. «Es domāju, ka tas ir skaidrojams ar parakstu vākšanu referendumam. Cilvēki ir satraukušies, uztver visu saasināti,» skaidro VVC Valodes kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis, turklāt mainījies arī sūdzību raksturs - pārkāpumi kļuvuši agresīvāki. Viņš arī norāda, ka latvieši nav vienīgie, kas sūdzas par valodas lietojumu: «Sūdzas arī daudz krieviski runājošo iedzīvotāju par angļu valodas lietošanu - uzrakstiem uz precēm, uzrakstiem publiskās vietās. Viņi jautā, kādēļ krieviski nedrīkst, bet angliski drīkst būt uzraksti,» min A. Kursītis. Saskaņā ar likumu privāti uzņēmumi drīkst izvietot uzrakstus jebkurā svešvalodā, bet noteikti klāt jābūt tulkojumam arī latviski ne mazākā izmērā.