Pašlaik LRC atrodas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), un tā kopējais parāds kreditoriem pērn bija 448 000 eiro. Lielākās parādsaistības iestādei ir pret Valsts ieņēmumu dienestu, un tās veido nesamaksātie nodokļi no darbinieku algām.
Samazināja finansējumu
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai stāsta, ka pie LRC parādsaistībām neesot vainojamas kļūdas iestādes darbībā, bet gan būtiski samazinātais valsts finansējums. Jāatgādina, ka medicīniskās rehabilitācijas iestādes saņem tā dēvēto valsts pasūtījumu, kura ietvaros tās var sniegt pakalpojumus noteiktam skaitam pacientu. Ārpus valsts pasūtījuma tiek sniegti arī maksas pakalpojumi, taču tie nav lēti. Piemēram, LRC pēcinsulta desmit dienu programma, kas paredz arī pacienta diennakts aprūpi, izmaksā 600 eiro.
A. Šteins atgādina, ka savulaik valsts LRC nodeva Cēsu rajona padomei. Taču pēc administratīvi teritoriālās reformas rajonu padomes tika likvidētas, to funkcijas nododot jaunajām pašvaldībām. «Tajā brīdī (2009. gadā) faktiski bija tikai divas iespējas - vai nu LRC tiek likvidēts, vai to pārņem Līgatnes novada dome. Valsts no LRC atteicās, argumentējot ar to, ka valstī pietiek ar vienu lielo medicīniskās rehabilitācijas kompleksu Vaivaros. Mēs par pārņemšanu izšķīrāmies tāpēc, ka ir atbildība Līgatnes novada iedzīvotāju un LRC darbinieku priekšā. Taču jau tad sapratām, ka grūtības būs lielas. Līdz 2009. gadam valsts pasūtījums LRC bija 500 000 latu gadā, bet jau 2010. gadā tas nokritās līdz 10 000 latiem gadā. Līdz ar to uzskatu, ka pati valsts ir vainīga pie tā, ka LRC ir tādi nodokļu parādi,» stāsta A. Šteins.
Nacionālā veselības dienesta pārstāve Māra Āboliņa Dienai gan norāda, ka stacionārajai rehabilitācijai paredzētie līdzekļi tika pēc iespējas koncentrēti, atstājot šo pakalpojumu rehabilitācijas centrā Vaivari un arī vairākās slimnīcās, jo nav lietderīgi nelielo stacionāro rehabilitācijas pakalpojumu kvotu dalīt neskaitāmās sīkās daļās. Savukārt LRC tiek maksāts par ambulatoro rehabilitāciju (bez nakšņošanas), un šogad tie ir 25 016 eiro.
Pašlaik Līgatnes novada pašvaldība aktīvi meklē iespējamu investoru, kas varētu pārņemt LRC. Ideālā gadījumā tam būtu jābūt saistītām ar medicīnu un medicīnisko rehabilitāciju un jānāk ne tikai ar savu finansējumu, bet arī ar klientu loku. A. Šteins uzsver, ja investors netiks atrasts, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana LRC tiks pārtraukta un tur tiks izvietots pašvaldības sociālās aprūpes centrs. Pašlaik Līgatnes novada veco ļaužu aprūpe notiek tam ne tuvu tik piemērotās telpās kā LRC. A. Šteins norāda, ka skaidrība par LRC nākotni ir tuvāko divu līdz trīs mēnešu jautājums.
TAP administrators Ivars Meļķis Dienai atzīst, ja netiks atrasts privātais investors, viņa prognozes par izvairīšanos no maksātnespējas ir visai skeptiskas: «Izšķiroša būs ziema, kad būs jāmaksā apkures rēķini. Diemžēl parāds VID arī nerūk. LRC attīstībai ir nepieciešamas investīcijas, piemēram, logu nomaiņa un ēkas siltināšana. Taču tam trūkst resursu. Tā ka manā skatījumā bez privātā kapitāla ienākšanas iztikt nevarēs.»
Nepietiek pacientu
LRC valdes priekšsēdētāja Dace Klāmane Dienai stāsta, ka valdes galvenais uzdevums ir samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus. Izdevumu samazināšana notiek uz ilgtermiņa investīciju, piemēram, telpu labiekārtošana un remontēšana, rēķina, taču netiek skartas darbinieku algas. «Pašlaik LRC nodarbināti 70 darbinieku, daļa no tiem ir ārpakalpojumu sniedzēji. Algas mēs nevaram samazināt tādēļ, ka tad pazaudēsim darbiniekus. Mēs atrodamies pietiekami tuvu Rīgai, kas mums ir nopietna konkurente darbinieku piesaistē, tādēļ algas aiztiktas netiek. Savukārt ieņēmumus cenšamies palielināt ar mārketinga aktivitātēm, piedāvājot atlaides vai, piemēram, īpašas senioru programmas par pazeminātām cenām,» skaidro D. Klāmane.
Viena no LRC galvenajām problēmām ir tieši pacientu piesaiste. «Lai mēs varētu strādāt «pa nullēm», bez zaudējumiem, mums pietrūkst vidēji 10 pacientu dienā. Jāatzīst, ka mēs nevaram apgūt arī visu piešķirto valsts pasūtījuma naudu pacientu trūkuma dēļ,» norāda D. Klāmane. Tam par iemeslu ir gan spēcīgais konkurents - Vaivaru rehabilitācijas centrs -, gan lielais pacientu līdzmaksājums, kas daudziem vienkārši nav pa kabatai. Tiem pacientiem, kuri LRC ierodas ar ģimenes ārsta nosūtījumu un pakalpojums ir valsts apmaksāts, līdzmaksājums svārstās no 21,80 eiro dienā līdz 28 eiro dienā. Tajā pašā laikā LRC 80% pacientu par rehabilitāciju maksā paši ar saviem līdzekļiem. D. Klāmane stāsta, ka nereti ir gadījumi, kad pacienti, kuri gaida rindā uz valsts apmaksāto rehabilitāciju, tai pienākot, tomēr no tās atsakās, jo vienkārši trūkst naudas līdzmaksājumam, kas desmit dienu kursam ir, sākot no 200 eiro.
Pārāk tālu līdz jūrai
Par ārzemju pacientu piesaisti gan D. Klāmane, gan novada domes priekšsēdētājs ir visai piesardzīgi. A. Šteins norāda, ka atšķirībā, piemēram, no plastiskās ķirurģijas, kas visur Eiropā ir par maksu, un tāpēc pacients meklē, kurā valstī šis pakalpojums ir lētākais, medicīnisko rehabilitāciju Eiropas valstīs sniedz veselības apdrošināšanas ietvaros, un pacientiem nav vajadzības lūkoties pēc lētākas valsts. Savukārt, ja runā par tā sauktajiem spa and welness pakalpojumiem, LRC ir grūti konkurēt, piemēram, ar Karlovi Varu piedāvājumiem, kurus arī ikviens Latvijas iedzīvotājs var atrast mūsu pašu kolektīvās iepirkšanās portālos. A. Šteins arī bilst, ka daudzi potenciālie klienti no Krievijas vai Baltkrievijas interesējoties, cik metru ir no Līgatnes rehabilitācijas centra līdz jūrai. Uzzinot patieso situāciju - ka Līgatnes novads neatrodas piejūras reģionā -, interese strauji noplokot.
D. Klāmane arī stāsta, ka LRC ir atrodams gan Trip Advisor, gan Booking.com, kā arī darbojas veselības tūrisma klasterī. Tomēr, lai nopietni domātu par ārzemju viesu uzņemšanu, nepieciešamas lielas investīcijas ēkas labiekārtošanā un remontā, kam pašlaik, ņemot vērā lielos parādus, vienkārši trūkst finanšu līdzekļu.