Tas ir plats solis pretī pastāvīgam mieram, kas varētu izbeigt Turcijas teritorijā jau gandrīz 30 gadus ilgušo bruņoto konfliktu starp kurdu separātistiem un turku armiju. Tajā pašā laikā kurdu kaujinieku aiziešana no Turcijas vēl nenozīmē, ka nākotnē nenotiks jaunas sadursmes, jo PKK ir atteikusies nolikt ieročus pavisam.
Pilnībā neuzticas turkiem
PKK dibinātājs un līderis Abdulla Odžalans, kurš kopš 1999. gada atrodas ieslodzījumā Turcijā, martā aicināja Ankaru uz pamieru un paziņoja, ka šogad Turcijas teritoriju pametīs aptuveni 2000 tur esošo kurdu kaujinieku.
Turcijas parlamentā pārstāvētās un kurdu intereses aizstāvošās Miera un demokrātijas partijas līderis Selahatins Demirtass trešdien apliecināja, ka pirmie PKK kaujinieki ir devušies uz Irāku.
Lielāko daļu ceļa, kas stiepjas cauri kalnainajai pierobežas teritorijai, kurdu separātisti veiks kājām, tādēļ viņu aiziešana no Turcijas būs pakāpeniska. «Process varētu noslēgties trīs vai četru mēnešu laikā,» S. Demirtass apliecinājis ziņu aģentūrai AFP. Irākas teritorijā viņus sagaidīs vēl aptuveni 5000 cīņu biedru.
Pirms pamiera notikušo sarunu laikā Turcijas valdība vēlējās panākt PKK solījumu, ka grupējums pilnībā atbruņosies. Tomēr kurdi nepiekrita šim uzstādījumam, pamatojot to ar bailēm, ka tādā gadījumā viņi būs pilnībā neaizsargāti.
Pēdējais mēģinājums izvest PKK kaujiniekus no Turcijas 1999. gadā beidzās ar to, ka viņus aplenca Turcijas armijas vienības. Toreiz apšaudēs tika nogalināti gandrīz 500 cilvēku. Tas uz vairākiem gadiem pārvilka treknu svītru izlīgumam.
Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans ir solījis, ka PKK kaujinieki «netiks aizskarti», bet viņi joprojām turas pie ieročiem, jo baidās no iespējamām provokācijām. PKK šonedēļ paziņoja, ka Turcija ir pastiprinājusi karaspēka klātbūtni uz robežas ar Irāku un virs apvidus patrulējot turku izlūklidmašīnas.
Turcijas armija neapstiprina šo informāciju, bet ir paziņojusi, ka «turpinās cīņu pret jebkāda veida teroristiskām aktivitātēm».
Durvis ir atvērtas
Pēdējos mēnešos starp Turcijas armiju un PKK kaujiniekiem nav notikušas nāvējošas sadursmes, kas ir pirmais «klusuma» periods vairāku gadu laikā. Tas varētu signalizēt par abu pušu patiesu vēlmi pārtraukt asiņaino konfliktu, kas sākās 1984. gadā. Aplēse liecina, ka kopš tā sākuma ir nogalināti aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.
Septiņdesmito gadu sākumā dibinātās ideoloģiski kreisi nacionālās PKK mērķis ir izveidot neatkarīgu kurdu valsti, kuras teritorijā ietilptu pārsvarā kurdu apdzīvotie Turcijas dienvidaustrumi, Irākas ziemeļaustrumi, Sīrijas ziemeļaustrumi un Irānas ziemeļrietumi.
Turcijā, ASV un Eiropas Savienībā (ES) par teroristisku organizāciju pasludinātās PKK līderis A. Odžalans, kurš, pateicoties ES spiedienam, savulaik izspruka no nāvessoda, ir aicinājis savus sabiedrotos ķerties pie «diplomātijas ieročiem».
«Mēs esam sasnieguši punktu, kurā ieročiem ir jāapklust un ir jārunā idejām,» A. Odžalans martā paziņoja no savas cietuma kameras. «Ir atvērtas durvis, pa kurām no bruņota konflikta var nonākt līdz demokrātiskam konfliktam.»