Taču gaisa temperatūra nav galvenais aukstuma rādītājs - brīdina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis. To ietekmē arī gaisa mitrums un vējš. Jo stiprāks vējš, jo lielāks risks apsaldēties. Arī paaugstināts gaisa mitrums (it sevišķi tas jāņem vērā piejūrā dzīvojošajiem) šo risku palielina pat divas, divarpus reizes. Mīnus desmit grādu ar vēju un mitrumu jau ir nopietns pārbaudījums, cik piemēroti esam saģērbušies ārpus telpām.
P. Princis iesaka ģērbties simetriski silti - visām ķermeņa daļām jābūt vienlīdz pasargātām no aukstuma, jo īpaši aktuāli to ievērot sievietēm. Senioriem der atcerēties par apaviem - ziemā tie nedrīkst būt cieši, pārlieku pieguļoši - labāk valkāt tādus, kas nespiež. Pārspīlēt gan nevajag. Kājas ir tās, kas atbild par visu ķermeņa temperatūru kopumā. Maigākos laikapstākļos pārāk silti apavi raida nepareizo signālu imunitātei, līdz ar to ķermenis ir sliktāk sagatavots aukstuma ietekmei.
Jutīgākās daļas ir kājas, rokas, deguns un ausis. Tiklīdz sāk salt kāju vai roku pirksti, ir jākustas un tie jāvingrina. Operatīvi jāreaģē, ja sāk salt ausis - ausu ļipiņas jāpasilda, kaut vai piespiežot pie galvas. Starp citu, kā novērojis mediķis, lielāks risks apsaldēties ir nevis kalsnajiem, bet apaļīgajiem cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka salā no mājām nav jāiziet vispār.
Ārsts kā ieteicamu atzīst pusstundu garu pastaigu, tiesa, izvērtējot, cik slidenas ir ielas, lai ierastais 15 minūšu ceļš līdz veikalam neizvēršas par divtik ilgāku, nekā plānots.